3. Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

Augšāmceltais Glābējs

3.1. Jēzus Kristus tika izraudzīts par mūsu Glābēju un Pestītāju pirmslaicīgajā sapulcē. Viņš nāca uz Zemes un labprātīgi cieta un mira, lai atpestītu visu cilvēci no negatīvajām Krišanas sekām un samaksātu sodu par mūsu grēkiem. Šo Jēzus Kristus uzvaru pār garīgo un fizisko nāvi, ko Viņš pārvarēja, ciešot, mirstot un augšāmceļoties, sauc par Izpirkšanu. Viņa upuris tika pienests ikviena labā, apliecinot katra Debesu Tēva bērna bezgalīgo vērtību (skat. M&D 18:10–11).

3.2. Mēs varam tikt glābti vienīgi caur Jēzu Kristu, jo Viņš bija vienīgais, kurš spēja paveikt bezgalīgu un mūžīgu Izpirkšanu visas cilvēces labā (skat. Almas 34:9–10). Viņš bija vienīgais, kuram bija dota vara pārvarēt fizisko nāvi. No savas mirstīgās mātes Marijas Viņš mantoja mirstību. No Dieva, sava nemirstīgā Tēva, Viņš mantoja spēju dzīvot mūžīgi jeb atdot Savu dzīvību, lai to atkal atgūtu. Vienīgi Viņš varēja mūs izpirkt no mūsu grēkiem. Pateicoties Savai nevainojamajai un bezgrēcīgajai dzīvei, Viņš nebija pakļauts taisnības prasībām un varēja samaksāt parādu par tiem, kuri nožēlo grēkus.

3.3. Jēzus Kristus Izpirkšana ietvēra Viņa ciešanas Ģetzemanes dārzā par cilvēces grēkiem, Viņa asiņu izliešanu, Viņa ciešanas un nāvi pie krusta un Viņa burtisko Augšāmcelšanos. Viņš bija pirmais, kurš tika augšāmcelts. Viņš augšāmcēlās no kapa ar godības pilnu, nemirstīgu ķermeni no miesas un kauliem (skat. Lūkas 24:36–39). Pateicoties Viņa īstenotajai Izpirkšanai, visi cilvēki tiks augšāmcelti, iegūstot pilnīgus, nemirstīgus ķermeņus, un no jauna tiks atvesti Dieva priekšā, lai tiktu tiesāti. Jēzus Kristus Izpirkšanas upuris nodrošina vienīgo ceļu, kā mēs varam tikt attīrīti no grēka un saņemt piedošanu par saviem grēkiem, lai spētu mūžīgi dzīvot Dieva klātbūtnē (skat. Jesajas 1:18; M&D 19:16–19).

3.4. Veicot Izpirkšanu, Jēzus Kristus ne vien cieta par mūsu grēkiem, bet arī uzņēmās uz Sevi visas cilvēces sāpes, kārdinājumus, slimības un vājības (skat. Jesajas 53:3–5; Almas 7:11–13). Viņš saprot mūsu ciešanas, jo ir tās pieredzējis. Ja mēs vērsīsimies pie Viņa ticībā, Glābējs mūs stiprinās, lai mēs spētu panest savus slogus un paveikt uzdevumus, ko nevaram paveikt pašu spēkiem (skat. Mateja 11:28–30; Etera 12:27).

3.5. Lai gan Jēzus samaksāja par mūsu grēkiem, Viņš neatbrīvo mūs no mūsu personīgās atbildības. Lai mēs varētu pieņemt Viņa upuri, tikt attīrīti no grēka un iemantot mūžīgo dzīvi, mums ir jāīsteno ticība Viņam, jānožēlo savi grēki, jātiek kristītiem, jāsaņem Svētais Gars un jāpaliek uzticīgiem līdz pat mūža galam.

Saistītās norādes: Jāņa 3:5; 1. korintiešiem 15:20–22; Mosijas 3:19; 3. Nefija 11:10–11; 3. Nefija 27:20; M&D 76:22–24

Saistītās tēmas: Dievība: Jēzus Kristus; Pestīšanas iecere: Krišana; Priekšraksti un derības

Ticība Jēzum Kristum

3.6. Pirmais evaņģēlija princips ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum. Mūsu ticība var vedināt uz glābšanu vienīgi tad, ja tā ir vērsta uz Jēzu Kristu (skat. Helamana 5:12).

3.7. Ticība Kristum ietver nešaubīgu pārliecību par to, ka Viņš ir Vienpiedzimušais Dieva Dēls un pasaules Glābējs. Mēs atzīstam, ka vienīgais ceļš, kā mēs varam atgriezties, lai dzīvotu kopā ar Debesu Tēvu, ir paļauties uz Viņa Dēla bezgalīgo Izpirkšanu, kā arī uzticēties Jēzum Kristum un sekot Viņa mācībām. Patiesa ticība Jēzum Kristum ir kas vairāk par pasīvu pārliecību, jo tā vedina mūs atbilstoši rīkoties un tiek apliecināta caur mūsu dzīvesveidu (skat. Jēkaba v. 2:17–18). Mūsu ticība var pieaugt, lūdzot, studējot Svētos Rakstus un paklausot Dieva baušļiem.

Saistītās norādes:Salamana pamācības 3:5–6; Etera 12:6; M&D 6:36

Saistītā tēma: Garīgo zināšanu iegūšana

Grēku nožēlošana

3.8. Ticība Jēzum Kristum un mūsu mīlestība pret Viņu un Debesu Tēvu vedina mūs nožēlot grēkus. Grēku nožēlošana ir daļa no Debesu Tēva ieceres visiem Viņa bērniem, kuri ir atbildīgi par savām izvēlēm. Šo dāvanu ir iespējams saņemt vienīgi caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Grēku nožēlošana nozīmē prāta un sirds pārmaiņas. Tā vedina novērsties no grēka un pievērst savas domas, darbus un vēlmes Dievam, pieskaņojot savu gribu Viņa gribai (skat. Mosijas 3:19).

3.9. Grēku nožēlošana nozīmē, ka mēs atpazīstam savus grēkus; izjūtam nožēlu jeb dievišķas skumjas par pastrādāto grēku; atzīstam savus grēkus Debesu Tēvam un, ja nepieciešams, arī citiem; atmetam grēku; cenšamies, cik iespējams, atlīdzināt visiem, kuri ir cietuši mūsu grēcīgās rīcības dēļ, un turpinām dzīvot, paklausot Dieva baušļiem (skat. M&D 58:42–43). Kad mēs tiekam kristīti, Tas Kungs apsola piedot mums mūsu grēkus, un mēs atjaunojam šo derību ikreiz, kad patiesi pieņemam Svēto Vakarēdienu nolūkā — atcerēties Glābēju un ievērot Viņa baušļus.

3.10. Patiecoties grēku nožēlošanai un labvēlībai, kas tiek dāvāta caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, mēs varam saņemt Dieva piedošanu un sajust mieru. Mēs daudz lielākā mērā spējam sajust Gara ietekmi un esam gatavāki mūžīgajai dzīvei kopā ar Debesu Tēvu un Viņa Dēlu.

Saistītās norādes: Jesajas 1:18; Jāņa 14:15; 3. Nefija 27:20; M&D 19:16–19

Saistītā tēma: Priekšraksti un derības