8. Laulība un ģimene

8.1. Laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva iedibināta, un ģimenei ir centrālā loma Viņa pestīšanas iecerē un laimes iemantošanā (skat. 1. Mozus 2:24; M&D 49:15–17). Vienīgi slēdzot un uzticīgi ievērojot celestiālās laulības derību, vīrietis un sieviete var īstenot savu dievišķo un mūžīgo potenciālu (skat. 1. korintiešiem 11:11; M&D 131:1–4).

8.2. Dievs ir pavēlējis Saviem bērniem vairoties un piepildīt zemi (skat. 1. Mozus 1:28). Svēto dzīvības radīšanas spēku drīkst izmantot vienīgi vīrietis un sieviete, kas ir likumīgi laulāti kā vīrs un sieva (skat. 1. Mozus 39:9; Almas 39:9). Vīram un sievai ir svēts pienākums — mīlēt un rūpēties vienam par otru un par saviem bērniem. Vecākiem ir jāaudzina savi bērni mīlestībā un taisnīgumā un jānodrošina viņu fiziskās un garīgās vajadzības.

8.3. Laimīga laulība un ģimenes dzīve visdrīzāk veidosies tad, ja tā tiks balstīta uz Tā Kunga, Jēzus Kristus, mācībām. Saskaņā ar dievišķo ieceri, tēvam ir jāvada ģimene mīlestībā un taisnīgumā, gādājot par tās laicīgajām vajadzībām. Мātes primārā atbildība ir bērnu audzināšana. Pildot šos svētos pienākumus, tēvam un mātei savstarpēji jāpalīdz kā līdzvērtīgiem partneriem.

8.4. Dievišķā laimes iecere ļauj ģimenes attiecībām turpināties arī pēc nāves. Šī Zeme tika radīta un evaņģēlijs tika atklāts tādēļ, lai tiktu dibinātas ģimenes, kas varētu tikt saistītas un paaugstinātas mūžībā. Caur ģimenes vēstures darbu un kalpošanu templī mēs varam palīdzēt saviem priekštečiem saņemt evaņģēlija priekšrakstus un derības (skat. Maleahija 3:23–24).

(Teksts pielāgots, balstoties uz vēstījumu „Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.)

Saistītās norādes: Mozus 1:39; 1. Mozus 1:26–27; 2. Mozus 20:3–17; Mateja 16:15–19; Jāņa 17:3; 1. korintiešiem 6:19–20; 2. Nefija 2:22–25; Mosijas 2:41; Almas 41:10; M&D 84:20–22

Saistītās tēmas: Pestīšanas iecere; Baušļi