„145. nodarbība — Mācības un Derību 134. nodaļa: Deklarācija attiecībā uz valdībām”, Rokasgrāmata Mācības un Derību semināra skolotājam (2025)
„Mācības un Derību 134. nodaļa”, Rokasgrāmata Mācības un Derību semināra skolotājam
145. nodarbība: Mācības un Derību 133.–134. nodaļa
Mācības un Derību 134. nodaļa
Deklarācija attiecībā uz valdībām
Atbildot uz vajāšanām un apsūdzībām par Baznīcas pārliecību, Baznīcas vadītāji uzrakstīja dokumentu, lai precizētu Baznīcas nostāju attiecībā uz valdību un reliģiju. Šīs nodarbības mērķis ir palīdzēt audzēkņiem saprast reliģijas brīvības un valdības likumu ievērošanas nozīmi savā dzīvesvietā.
Idejas mācību uzdevumiem
Prezidenta Nelsona pieredze ar karali
Lai sāktu nodarbību, jūs varētu apkopot tālāk sniegto rindkopu un izlasīt zemāk redzamo prezidenta Rasela M. Nelsona izteikumu. Vai arī jūs varētu parādīt videomateriālu „Mormona Grāmata: Kāda būtu jūsu dzīve bez tās?” (laika intervālā no 0:00 līdz 3:16). Šis video ir pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.
Mormona Grāmata: kāda būtu jūsu dzīve bez tās?
President Nelson explains the importance of the Book of Mormon, testifies that it teaches of Christ, and encourages us to prayerfully study it every day.
1986. gadā prezidents Rasels M. Nelsons bija vieslektors universitātē Akrā, Ganā. Pēc prezidenta Nelsona izteikumiem cilts karalis piegāja pie viņa un uzdeva jautājumus par Jēzu Kristu. Prezidents Nelsons dalījās atziņās no 3. Nefija grāmatas, kas atstāja lielu iespaidu uz karali.
Pieredzējis to, kāds spēks piemīt Glābēja vārdiem no 3. Nefija grāmatas, karalis paziņoja: „Ja es pievērsīšos un pievienošos Baznīcai, es atvedīšu līdzi visu savu cilti.” (Rasels M. Nelsons, „Mormona Grāmata: kāda būtu jūsu dzīve bez tās?” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2017. g. nov., 61. lpp.)
Pirms dalīties tālāk sniegtajā prezidenta Nelsona atbildē, apstājieties un pajautājiet audzēkņiem, kā viņi varētu reaģēt, ja viņi kalpotu par misionāru starp šī karaļa ļaudīm un dzirdētu viņu to sakām.
Prezidents Nelsons atbildēja: „Ak, karali, … tas tā nenotiek” („Mormona Grāmata: kāda būtu tava dzīve bez tās?” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2017. g. nov., 61. lpp.).
-
Ko tu zini par Debesu Tēva ieceri, kas varētu palīdzēt izskaidrot prezidenta Nelsona atbildi?
-
Lai gan ķēniņam varēja būt labi nodomi, kādēļ ir svarīgi, lai cilvēku pievēršanās Glābēja evaņģēlijam būtu katra paša izvēle?
Ja audzēkņiem ir interese par to, ko vēl prezidents Nelsons teica karalim, dalieties tajā, ko viņš mācīja: „Pievēršanās ir individuāla lieta. … Katrs indivīds saņem savu personīgo apliecinājumu un liecību par Jēzus Kristus evaņģēliju” („Mormona Grāmata: kāda būtu jūsu dzīve bez tās?”, 61. lpp.).
Aiciniet audzēkņus šodienas nodarbībā meklēt Debesu Tēva vadību par to, kādēļ viņiem ir svarīgi brīvi izvēlēties sekot Jēzum Kristum atbilstoši savām vēlmēm. Aiciniet viņus arī apdomāt, cik svarīgi ir ievērot attiecīgās zemes likumus un cienīt tos, kuriem ir citāda pārliecība nekā viņiem. Pirms turpināt, jūs, iespējams, varētu dot audzēkņiem laiku, lai viņi uzrakstītu savas domas par vienu vai vairākām no šīm idejām.
Valdības un reliģijas nozīme
19. gadsimta trīsdesmitajos gados Baznīcas locekļi tika vajāti, daļēji tāpēc, ka cilvēki maldīgi uzskatīja, ka Baznīcai piederīgie reliģijas vārdā varētu neievērot valdības likumus. Lai palīdzētu izskaidrot svēto apņemšanos ievērot valsts likumus, kā arī īstenot reliģijas brīvību, Baznīcas vadītāji uzrakstīja ticības deklarāciju, kas tagad pazīstama kā Mācības un Derību 134. nodaļa.
Lai palīdzētu audzēkņiem saprast šīs nodaļas saturu, jūs varētu sadalīt audzēkņus pa pāriem. Katram pāriniekam varētu likt vērst uzmanību uz vienu no tālāk sniegtajām divām patiesajām mācībām:
-
Mēs ticam, ka jāievēro savas dzīvesvietas valsts valdības likumi (skat. Mācības un Derību 134:1, 3, 5–6).
-
Mēs ticam reliģijas un sirdsapziņas brīvībai (skat. Mācības un Derību 134:2, 4–5, 7).
Katrs pārinieks varētu lasīt pantus, kas saistīti ar viņam piešķirto patieso mācību, un meklēt vārdus un frāzes, kas pamato vai precizē šo patieso mācību. Pēc tam pārinieki varētu mācīt cits citam apgūto.
Kad audzēkņi ir beiguši dalīties ar saviem pāriniekiem, aiciniet dažus audzēkņus, kuri to vēlas, atbildēt uz tālāk sniegtajiem jautājumiem:
-
Kas tev izlasītajā likās īpašs?
-
Kādi jautājumi kādam cilvēkam varētu rasties pēc šo pantu izlasīšanas?
Lai palīdzētu audzēkņiem rast atbildes uz viņu jautājumiem un labāk izprast šīs nodarbības patiesās mācības, jūs varētu rīkoties šādi:
Sadaliet audzēkņus nelielās grupās. Katra grupa varētu studēt un pārrunāt pirmo izdales materiālu. Pēc tam audzēkņus varētu sadalīt jaunās grupās, lai viņi studētu un pārrunātu otro izdales materiālu.
Citā variantā puse grupu varētu studēt vienu izdales materiālu, bet otra puse — otru izdales materiālu. Pēc tam grupas varētu dalīties apgūtajā ar kādu grupu, kas studēja citu izdales materiālu.
Mēs ticam, ka ir jāievēro savas dzīvesvietas valsts valdības likumi
Izlasi tālāk sniegto situācijas aprakstu.
Dalija kalpo misijā — vietā, kur valdība neatļauj sludināt evaņģēliju ārpus baznīcas ēkas. Viņa jūtas neapmierināta, jo zina, ka pilsētā ir cilvēki, kas pieņemtu Jēzus Kristus evaņģēliju, ja viņa varētu par to runāt atklātāk. Viņa apsver iespēju diskrēti parunāt ar cilvēkiem uz ielas, lai mācītu viņiem par Glābēju.
-
Ko tu teiktu attiecībā uz šo situāciju?
Izlasi tālāk sniegtos materiālus, padomājot par to, kā tie varētu palīdzēt Dalijai saprast, ko Debesu Tēvs vēlas, lai viņa darītu.
Lai redzētu, kā Glābējs atbildēja uz iespējamo konfliktu starp valdību un reliģiju, izlasi Mateja 22:15–22 un tālāk sniegto prezidenta Dalina H. Ouksa no Augstākā prezidija izteikumu:
Lai gan visi ticīgie ciena dievišķos likumus, lielākā daļa atzīst, ka arī civilie likumi ir Dieva noteikti. Tas Kungs Jēzus Kristus norādīja: „Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder” (Mateja 22:21). Tā pamācītiem, mums iespēju robežās jāpakļaujas abām tiesību sistēmām. Ja pastāv acīmredzami konflikti, mums jācenšas tās saskaņot. Ja tās ir pilnībā nesavienojamas, mums jāpievienojas citiem līdzīgi domājošiem, cenšoties mainīt civilo likumu, lai tas atbilstu dievišķajam. Jebkurā gadījumā mums ir rūpīgi jāapsver visi apstākļi, pirms mēs — retos gadījumos — izlemjam nepakļauties vienam par labu otram. (Dalins H. Oukss, „The Boundary between Church and State” (Robeža starp Baznīcu un valsti) [uzruna otrajā ikgadējā Sakramento tiesas/garīdznieku konferencē, 2015. g. 20. okt.], newsroom.ChurchofJesusChrist.org)
Atbildi uz tālāk sniegtajiem jautājumiem.
-
Kas no uzzinātā varētu palīdzēt Dalijai saprast, ka viņai ir jāievēro tās valsts likumi, kurā viņa kalpo?
-
Kādēļ, tavuprāt, likuma ievērošana savas dzīvesvietas valstī ir Jēzus Kristus evaņģēlija princips?
Mēs ticam reliģijas un sirdsapziņas brīvībai
Atbildi uz tālāk sniegtajiem jautājumiem.
-
Kad tu esi pārrunājis reliģijas vai garīgos uzskatus ar kādu, kura pārliecība atšķiras no tavas?
-
Kā šis cilvēks reaģēja uz tavu pārliecību? Kā tu reaģēji uz viņa pārliecību?
Apdomā tālāk sniegto situācijas aprakstu.
Liams spēlē savas skolas futbola komandā. Vienam no viņa komandas biedriem — Zeinam — ir personisks reliģisks rituāls, ko viņš veic pirms katras spēles. Zeins ir vienīgais savas reliģijas pārstāvis komandā. Citi komandas biedri ir pamanījuši, ko Zeins dara, un sākuši viņu apcelt. Liams zina, ka viņu kopienas cilvēki dažreiz negatīvi uztver Zeina reliģiju.
Studē tālāk sniegtos materiālus un padomā par to, kā tie varētu attiekties uz Liama situāciju un tavu saziņu ar tiem, kuri tic citādi nekā tu.
Pravietis Džozefs Smits (1805–1844) ir mācījis:
Ja esat pārliecinājušies, ka esmu bijis gatavs mirt par „mormoņiem”, es drosmīgi pasludinu debesu priekšā, ka tikpat gatavs esmu mirt, lai aizstāvētu prezbiteriāņu, baptistu vai jebkura laba cilvēka, kas pieder jebkurai konfesijai, tiesības; jo tas pats princips, kas nomīdītu kājām pēdējo dienu svēto tiesības, spēs nomīdīt arī … citas konfesijas tiesības, kas nebūs tik populāra vai būs pārāk vāja, lai spētu sevi aizstāvēt.
Tā ir brīvības mīlestība, kas iedvesmo manu dvēseli, — pilsoniska un reliģiska brīvība visai cilvēcei. (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 345. lpp.)
-
Kādā informācijā tu varētu dalīties ar Liamu, kas varētu palīdzēt viņam rīkoties situācijā, kurā viņš atrodas?
-
Ko tu uzzināji par to, kā Debesu Tēvs un Jēzus Kristus vēlas, lai tu izturētos pret tiem, kas tic citādi nekā tu?
Kad grupām ir bijusi iespēja mācīties no abiem izdales materiāliem, jūs varētu dot viņiem iespēju apspriest to, ko viņi ir iemācījušies, vai uzdot jautājumus par to, ko viņi studēja.
Ja jums šķiet, ka būtu noderīgi turpināt pārrunāt to, ko audzēkņi ir uzzinājuši par abām patiesajām mācībām, jūs varētu izmantot tālāk sniegtos jautājumus.
-
Kā cilvēks var aizstāvēt savu pārliecību, vienlaikus respektējot citu atšķirīgos uzskatus?
-
Kā likumu ievērošana var vairot mūsu spēju — sekot Debesu Tēva pestīšanas iecerei?
-
Kādi veidi, tavuprāt, ir piemēroti reliģijas brīvības veicināšanai saskaņā ar tavas dzīvesvietas valsts likumiem?
Jūs varētu pabeigt nodarbību, aicinot audzēkņus savās studiju dienasgrāmatās atbildēt uz tālāk sniegto jautājumu. Daži audzēkņi varētu dalīties tajā, ko viņi ir uzrakstījuši.
-
Ko, tavuprāt, Debesu Tēvs vēlētos, lai tu dari ar šodien apgūto?