Pēc vairāku gadu ilgas svēto vadīšanas pravietis Džozefs Smits un viņa brālis Hairams tika ieslodzīti Kārtidžas cietumā. 1844. gada 27. jūnijā notika pūļa uzbrukums, un abi vīrieši gāja bojā. Šīs nodarbības mērķis ir palīdzēt audzēkņiem stiprināt savu liecību par Džozefu Smitu kā Dieva Atjaunošanas pravieti.
Idejas mācību uzdevumiem
„Tā Kunga pravietis un gaišreģis”
Kā tava dzīve atšķirtos, ja tajā nebūtu svētību, ko Tas Kungs mums devis caur pravieti Džozefu Smitu?
Kā Džozefs Smits un viņa pravietiskais darbs ir ietekmējis tavas zināšanas un attiecības ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?
Ceļš uz Kārtidžas cietumu
Džozefs Smits un svētie apmēram trīs gadus mierīgi dzīvoja Ilinoisā. 1842. gadā viņi atkal sāka piedzīvot pretestību. Baznīcas atkritēji un pretinieki apvienojās spēkiem, lai cīnītos pret pravieti un svētajiem. Vairāki Ilinoisas iedzīvotāji sāka neieredzēt un baidīties no svēto politiskās ietekmes. Citi izjuta skaudību par Navū ekonomisko izaugsmi. Svēto vajāšanu izraisīja arī pārpratumi par tādu principu kā daudzsievība, ko bija nepatiesi izteikuši daži atkritušie Baznīcas locekļi. Līdz 1844. gada vasarai naidīgums pret Baznīcu ievērojami pastiprinājās.
1844. gada 7. jūnijā Viljams Lavs, kurš bija kalpojis par otro padomnieku Augstākajā prezidijā, un citi Baznīcas atkritēji izdeva pirmo laikraksta izdevumu ar nosaukumu Nauvoo Expositor (Navū Izskaidrotājs), lai sakurinātu sabiedrības naidu pret pravieti un Baznīcu. Džozefs Smits un lielākā daļa Navū pilsētas padomes uzskatīja laikrakstu par sabiedrisko traucējumu un pavēlēja iznīcināt Navoo Expositor spiestuvi. Šī pavēle atbilda Džozefa Smita laika likumam.
Daži reģiona iedzīvotāji protestēja pret svētajiem un spiestuves iznīcināšanu. Ilinoisas štata gubernators Tomass Fords ieteica Džozefam Smitam un citiem Baznīcas vadītājiem doties uz Kārtidžas pilsētu un likumīgi atrisināt situāciju. Viņš apsolīja viņiem arī pilnīgu aizsardzību un taisnīgu tiesu, ja viņi brīvprātīgi padosies. Neskatoties uz šiem solījumiem, pravietis bija pārliecināts, ka viņš tiks nogalināts, ja viņš dosies turp (skat. Mācības un Derību 135:4). Tomēr 1844. gada 24. jūnijā Džozefs un Hairams Smiti un daži citi devās no Navū uz Kārtidžu, lai mēģinātu pasargāt svētos no pūļa vardarbības.
Pēc tam, kad Džozefs un Hairams bija pavadījuši dažas dienas cietumā, pūlis uzbruka.
Ko tu varētu domāt vai izjust, ja tu būtu bijis šī briesmīgā notikuma liecinieks?
Izlasi Mācības un Derību 135:3 un meklē dažus veidus, kā Tas Kungs mūs ir svētījis caur pravieti Džozefu Smitu.
Kuras patiesās mācības tev šķiet būtiskas? Kādēļ?
Lai gan Džozefa Smita laicīgā dzīve beidzās 1844. gada 27. jūnijā, viņa darbs, liecība un ietekme ir palīdzējusi miljoniem Debesu Tēva bērnu nākt pie Jēzus Kristus un saņemt pestīšanas svētības.
„Viņa misija un viņa darbi”
Savā studiju dienasgrāmatā, lappuses vidū, ieraksti „Tā Kunga darbs caur Džozefu Smitu”.
Ap šo frāzi uzraksti vai uzzīmē 4–5 lietas, ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus mācīja vai darīja caur Džozefu Smitu. Ja iespējams, katrai lietai pieraksti Svēto Rakstu atsauci. Piemērs: „Pirmā vīzija” (Džozefs Smits — Vēsture 1:17–19).
Iekļauj savas domas un izjūtas par to, kā katra tevis uzskaitītā lieta palīdz tev tuvināties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Piemērs: Ar Džozefa Smita starpniecību es saprotu vairāk par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Es zinu, ka Debesu Tēvs atbildēs uz manām lūgšanām un ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir divas atsevišķas būtnes.
2:3
Mums allaž vajadzētu atcerēties to, ko šīs Baznīcas dibināšana ir maksājusi Džozefam un Hairamam Smitiem, līdz ar tik daudziem citiem uzticīgiem vīriešiem, sievietēm un bērniem, pateicoties kuriem mēs visi varam baudīt tās daudzās svētības un visu to atklāto patiesību, kas mums ir pieejama mūsdienās. Par viņu uzticību nekad nevajadzētu aizmirst! (M. Rasels Balards, „Vai mēs neturpināsim šo diženo lietu?” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. maijs, 11. lpp.)
Ja kāds vēlētos labāk saprast, kā Tas Kungs viņu svētīja ar pravieša Džozefa Smita starpniecību, ko tu viņam ieteiktu darīt?