1. Šo seno dziesmu pusnaktī reiz eņģeļi dziedāja,
Pār tumsā tīto pasauli to arfas skanēja.
„Lai mieru Zemei dāvā Dievs, lai cilvēkiem labs prāts!“
Tā svētsvinīgā klusumā mums tika sludināts.
2. Arvien no debess augstumiem tie miera vēsti nes,
Arvien vēl līksmā dziesma skan virs gurdās pasaules.
Pār skumjām, tumšām ielejām tie smaidot noliecas,
Un pasaulīgā kņada rimst, kad viņi iedziedas.
3. Steidz dienas, strauji tuvojas sen pareģotais laiks,
Kad piepildīsies praviešu un svēto gaidītais.
Būs jauna Zeme, debesis, kur valdīs Kungs un Dievs,
Ar eņģeļiem tad pasaule šai dziesmā vienosies.