1. Starp gara bērniem augstībā
Kad Glābējs tika aicināts
No grēka zemes ļaudis glābt,
Viņš teica: „Tēvs, lai notiek Tavs prāts!“
2. Viņš debess troni atstāja,
Kā vienkāršs bērniņš piedzima,
Uz Dievu vienmēr paļāvās,
Tam teikdams: „Tēvs, lai notiek Tavs prāts!“
3. No ērkšķu kroņa nebijās
Un krustu nesa Pestītājs,
No Savas gribas atteicās
Un teica: „Tēvs, lai notiek Tavs prāts!“
4. Mēs pieņemam šo mielastu,
Lai pieminētu Glābēju
Un spētu teikt kā Pestītājs:
„Ne mans, bet Tavs lai notiek prāts!“