1. Ved, maigā Gaisma, tumsā dziļākajā,
Ved mani, Tu!
Šī nakts ir tumša, tālu es no mājām,
Ved tālāk, Tu!
Ļauj soli spert, Tev vairāk neprasu,
Tik soli vien, kaut tālāk neredzu!
2. Es agrāk lūgšanās Tev neprasīju,
Lai vadi Tu,
Sev ceļu izvēlējos pats, bet tagad
Ved tālāk, Tu!
Par spīti bailēm mirkli baudīju,
Nu aizmirst vēlos savu lepnību.
3. Arvien man spēku dāvājis Tu esi
Un vedīsi
Pār klintīm, strautiem, tīreļiem un purviem,
Līdz ausīs rīts.
Tad visi mīļie, ko es zaudējis,
Atkal no jauna man reiz uzsmaidīs.