180
Ak, mans Tēvs!
Izjusti
1. Ak, mans Tēvs, kas mūžam dzīvo
Slavas pilnā augstībā,
Kad es atkal atgriezīšos
Tava vaiga tuvumā?
Teic, vai gars mans kādreiz mita
Tavā svētā mājoklī?
Vai kopš pirmsākuma augu
Tavas rokas pavēnī?
2. Mani Tu ar cēlu mērķi
Uz šo Zemi sūtīji,
Atmiņas par debess dzīvi,
Seniem draugiem izdzēsi.
Tomēr bieži Gars man pačukst:
„Esi šeit tu svešinieks!“
Sirds man sajūt — lejup nācis
Es no debess augstumiem.
3. Saukt par Debess Tēvu Tevi
Man caur Garu tika dots.
Kādēļ tā, es uzzināju,
Kad Tavs Vārds bij’ atjaunots.
Vai Tu vientuļš augšā mīti?
Nē, tas skaidri saprotams!
Patiesība nemainīga —
Debesīs ir Māte man.
4. Kad no dzīves atvadīšos
Un no visa laicīgā,
Vai gan, Tēvs un Māte, ļausiet
Man Jūs satikt augstībā?
Būšu paveicis es visu,
Ko man kādreiz uzdevāt.
Tēvs un Māte, ļaujiet palikt
Ar jums kopā mūžībā!
Vārdi: Eliza R. Snow (1804–1887)
Mūzika: James McGranahan (1840–1907)