1. Aiz pilsētas, tur tālumā,
Zaļš pakalns paceļas,
Kur mira, glābjot visus mūs,
Pie krusta Pestītājs.
2. Kaut nespējam mēs aprakstīt
Tik lielas ciešanas,
Mēs ticam tam, ka mūsu dēļ
Tās tika panestas.
3. Viņš vienīgais tik cienīgs bij’,
Lai grēkus izpirktu,
Viņš debess vārtus atvēra,
Lai mūs tur ielaistu.
4. Tik ļoti Viņš mūs mīlējis!
Mums jāmīl Glābēju,
Lai, ticot Viņa spēkam, Mēs
Tā pēdās sekotu.