„1. nodaļa: Īsteno savu misionāra mērķi”, Sludini Manu evaņģēliju: ceļvedis Jēzus Kristus evaņģēlija sludināšanā (2023. g.)
„1. nodaļa”, „Sludini Manu evaņģēliju”
1. nodaļa
Īsteno savu misionāra mērķi
Tavs mērķis: Aicināt citus nākt pie Kristus, palīdzot viņiem pieņemt atjaunoto evaņģēliju caur ticību Jēzum Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai, caur grēku nožēlošanu, kristīšanos, Svētā Gara dāvanas saņemšanu un pastāvēšanu līdz galam.
Tavs pilnvarojums mācīt atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju
Tev visapkārt ir cilvēki. Tu ej viņiem garām uz ielas un pārvietojies viņu vidū. Tu apciemo viņus viņu mājās un sazinies ar viņiem tiešsaistē. Viņi visi ir Dieva bērni — tavi brāļi un māsas. Dievs viņus mīl tāpat kā tevi.
Daudzi no šiem cilvēkiem cenšas izprast dzīves jēgu. Viņi ir norūpējušies par savu nākotni un par savu ģimeni. Viņiem ir nepieciešama piederības izjūta, kas izriet no apziņas, ka viņi ir Dieva bērni un Viņa mūžīgās ģimenes locekļi. Viņi vēlas justies droši šajā mainīgo vērtību pasaulē. Viņi vēlas „mieru šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē” (Mācības un Derību 59:23).
Daudzi „ir atturēti no patiesības tāpēc, ka viņi nezina, kur to atrast” (Mācības un Derību 123:12). Jēzus Kristus evaņģēlijā, kas tika atjaunots caur pravieti Džozefu Smitu, ir izklāstīta mūžīgā patiesība. Šī patiesība pievēršas cilvēku garīgajām vajadzībām un palīdz viņiem piepildīt viņu dziļākās vēlmes.
Būdams Jēzus Kristus pilnvarotais pārstāvis, tu māci, ka „atpestīšana nāk iekš un caur Svēto Mesiju” (2. Nefija 2:6). Tu aicini cilvēkus nākt pie Kristus, lai tie pievērstos Viņam un Viņa atjaunotajam evaņģēlijam. Ja viņi pieņems tavu uzaicinājumu, viņi kļūs laimīgāki, iegūs lielāku cerību, mieru un mērķa izjūtu.
Lai cilvēki varētu nākt pie Glābēja, viņiem ir jātic Viņam. Tu vari palīdzēt viņiem pieaugt šajā ticībā, ja tu:
-
māci viņiem atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju un liecini par tā patiesumu;
-
aicini viņus apņemties dzīvot saskaņā ar tā mācībām;
-
seko līdzi notiekošajam un palīdzi viņiem izpildīt saistības, kuras viņi ir uzņēmušies;
-
palīdzi viņiem gūt tādu pieredzi, lai viņi varētu sajust Svētā Gara ietekmi (skat. 1. Nefija 10:17–19).
Ticība Jēzum Kristum vedinās cilvēkus pie grēku nožēlošanas. Izpērkot mūsu grēkus, Jēzus ir pavēris mums grēku nožēlošanas iespēju. Ja cilvēki nožēlos grēkus, viņi tiks attīrīti no grēka un tuvināsies Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Saņemot piedošanu, viņi sajutīs prieku un mieru.
Grēku nožēlošana sagatavo cilvēkus kristību derībai un Svētā Gara dāvanas saņemšanai. „Nāciet pie Manis,” sacīja Glābējs, „un topiet kristīti Manā Vārdā, lai jūs varētu tikt iesvētīti, pieņemot Svēto Garu, lai jūs varētu stāvēt neaptraipīti Manā priekšā pēdējā dienā.” (3. Nefija 27:20.)
Pieaugot izpratnei un liecībai par Glābēju un Viņa īstenoto Izpirkšanu, pieaugs arī tava vēlme dalīties evaņģēlijā. Tu, tāpat kā Lehijs, sajutīsi, „cik ļoti svarīgi ir darīt zināmas šīs lietas zemes iedzīvotājiem” (2. Nefija 2:8).
Tava aicinājuma pilnvaras un spēks
Tu esi aicināts un iesvētīts „pasludin[āt] liela prieka vēstis, patiesi mūžīgo evaņģēliju” (Mācības un Derību 79:1). Tu, tāpat kā Mosijas dēli, vari mācīt citus ar Dieva pilnvarām un spēku (skat. Almas 17:2–3).
Evaņģēlija sludināšanas pilnvaras tika atjaunotas Kristus vadībā, caur pravieti Džozefu Smitu. Tu saņēmi šīs pilnvaras, tiekot iesvētīts par misionāru. Līdz ar to, tev ir dotas tiesības, privilēģija un pienākums — pārstāvēt To Kungu un mācīt citiem Viņa evaņģēliju.
Šajās pilnvarās ietilpst pienākums — dzīvot tā, lai tu būtu sava aicinājuma cienīgs. Uztver savu iesvētīšanu aicinājumā pavisam burtiski. Atturieties no grēka un it visa, kas ir rupjš vai vulgārs. Atturies no pasaulīgā domāšanas veida un paradumiem. Ievēro standartus, kas izklāstīti brošūrā Misionāru standarti Jēzus Kristus mācekļiem. Būdams Tā Kunga pārstāvis, esi „par paraugu ticīgajiem” (1. Timotejam 4:12). Pagodini Jēzus Kristus Vārdu ar savu rīcību un vārdiem.
Papildus pilnvarām, sava aicinājuma veikšanai tev ir nepieciešams arī garīgais spēks. Dievs dāvās tev garīgu spēku, ja tu pastāvīgi strādāsi pie tā, lai stiprinātu savu liecību par Viņu, Jēzu Kristu un evaņģēlija patiesajiem principiem, ko tu māci. Viņš dāvās tev garīgo spēku, kad tu lūgsi, studēsi Svētos Rakstus un centīsies īstenot savu misionāra mērķi. Viņš piešķirs tev garīgu spēku, kad tu centīsies ievērot Viņa baušļus un derības, kurās tu stājies, saņemot glābšanas priekšrakstus (skat. Mācības un Derību 35:24).
Garīgais spēks var izpausties brīžos, kad tu:
-
Izmanto Svētos Rakstus, lai mācītu cilvēkus, padziļini viņu izpratni par evaņģēlija patiesajām mācībām un palīdzi viņiem saprast, kā pielietot tās savā dzīvē (skat. 1. Nefija 19:23; Almas 26:13; 31:5).
-
Saņem Gara norādījumus attiecībā uz to, ko Tas Kungs vēlas, lai tu sacītu (skat. Mācības un Derību 84.85).
-
Saņem Gara norādījumus attiecībā uz to, kurp doties un ko darīt (skat. Mācības un Derību 28:15; 31:11; 75:26–27).
-
Saņem Svētā Gara apstiprinājumu, kas liecina par tevis sniegto mācību un tavas liecības patiesumu (skat. 2. Nefija 33:1; Mācības un Derību 100:5–8).
-
Piedalies glābšanas priekšrakstu veikšanā (skat. Mācības un Derību 84:19–20).
-
Būdams elders, dod citiem priesterības svētības (skat. Jēkaba v. 5:14–15).
-
Lūdz kopā ar tiem un par tiem cilvēkiem, kurus māci (skat. Almas 6:6; 8:18–22; 10:7–11; 31:26–35; Mācības un Derību 75:19).
-
Izrādi mīlestību un paud savu pateicību Tam Kungam, savai ģimenei, citiem misionāriem un cilvēkiem, kuriem tu kalpo (skat. Mācības un Derību 59:7; 78:19).
Tiecies pēc Svētā Gara klātbūtnes
Tiekot konfirmēts par Baznīcas locekli, tu saņēmi Svētā Gara dāvanu. Kalpojot misijā — un visas savas dzīves garumā — viena no tavām lielākajām vajadzībām būs Svētā Gara klātbūtne (skat. 1 Nefija 10:17; 3. Nefija 19:9). Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis.
Svētais Gars var tevi vadīt, mācīt un mierināt. Tas attīra un iesvēta tevi. Tas liecina par patiesību un sniedz liecību par Tēvu un Dēlu. Tas nodrošina tavu pievēršanos un tevis mācīto cilvēku pievēršanos evaņģēlijam. (Skat. 3. Nefija 27:20; 28:11; Etera 12:41; Moronija 8:26; 10:5; Jāņa 15:26.)
Svētais Gars tev „rādīs visu, kas [tev] jādara” (2. Nefija 32:5). Tas pavairos tavas spējas un kalpošanas iespaidu daudz lielākā mērā, nekā tu spētu paveikt pats saviem spēkiem.
Svētā Gara klātbūtnes izjušanai vajadzētu kļūt par vienu no tavām viskvēlākajām vēlmēm. Tu sajutīsi Viņa klātbūtni, kad tu:
-
lūgsi (skat. Mācības un Derību 42:14);
-
uzcītīgi uzkrāsi zināšanas, lasot Dieva vārdu (skat. Mācības un Derību 11:21; 84:85);
-
šķīstīsi savu sirdi (skat. Mācības un Derību 112:28);
-
ievērosi baušļus (skat. Mācības un Derību 130:20–21);
-
katru nedēļu pieņemsi Svēto Vakarēdienu (skat. Moronija 4.–5. nod.; Mācības un Derību 20:77, 79).
„Es dedzīgi lūdzu, lai jūs vairotu savu atklāsmes saņemšanas garīgo spēju! … Izvēlieties garīgi strādāt pie tā, lai baudītu Svētā Gara dāvanu un daudz biežāk un skaidrāk sadzirdētu Gara balsi.” (Rasels M. Nelsons, „Atklāsme Baznīcai, atklāsme mūsu dzīvei”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. maijs, 96. lpp.)
Mācies atpazīt Garu
Tu spēsi daudz veiksmīgāk īstenot savu misionāra mērķi, mācoties atpazīt Svētā Gara norādījumus un sekot tiem. Gars parasti sazinās ar tevi klusi, caur tavām izjūtām un domām. Nododies tam, lai tiektos pēc šiem liegajiem pamudinājumiem, atpazītu tos un atsauktos tiem. Tie var izpausties daudzējādi (skat. 4. nod.; skat. arī Mācības un Derību 8:2–3; 11:12–14; Galatiešiem 5:22–23).
Māci Gara vadībā
Jēzus Kristus evaņģēlijs ir „Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic” (Romiešiem 1:16). Tādēļ vēstījums par evaņģēlija atjaunošanu ir jāmāca ar dievišķu spēku — Svētā Gara spēku.
Tas Kungs teica: „Un Gars tiks dots jums ar ticības lūgšanu, un, ja jūs nesaņemsit Garu, jūs nemācīsit.” (Mācības un Derību 42:14; skat. arī 50:13–14, 17–22.) Ja tu mācīsi ar Svētā Gara spēku, Tas:
-
mācīs tev patiesību un palīdzēs atcerēties iepriekš studēto doktrīnu (skat. Jāņa 14:26);
-
atklās tev to, kas tev jāsaka, kad tas būs nepieciešams (skat. Mācības un Derību 84:85);
-
nesīs patiesību līdz tevis mācīto cilvēku sirdīm (skat. 2. Nefija 33:1);
-
palīdzēs tev un tiem, kuri pieņem tevis teikto ar Garu, saprast citam citu, tapt iedvesmotiem un priecāties kopā (skat. Mācības un Derību 50:17–22);
-
liecinās, ka tavs vēstījums ir patiess, un apstiprinās tavus vārdus tiem, kuri tevi pieņem (skat. Mācības un Derību 100:5–8).
Tas Kungs bagātīgi svētīs tevi, ja tu tieksies pēc Svētā Gara, paļausies uz To un mācīsi Tā vadībā (skat. 4. un 10. nod.).
Kristus evaņģēlijs un Kristus mācība
Jēzus Kristus evaņģēlijs nosaka gan tava vēstījuma saturu, gan tavu mērķi. Tas nosaka gan to, kas tev ir jāvēsta, gan to, kādēļ tu kalpo, veicot misionāru darbu. Viņa evaņģēlijā ir ietverta visa doktrīna, principi, likumi, baušļi, priekšraksti un derības, kas ir nepieciešamas glābšanai un paaugstināšanai.
Evaņģēlijs vēsta, ka mēs varam piekļūt Jēzus Kristus glābšanas un pestīšanas spēkam, pielietojot ticību Viņam, nožēlojot grēkus, tiekot kristīti, saņemot Svētā Gara dāvanu un pastāvot līdz galam (skat. 3. Nefija 27:13–22).
To dēvē arī par Kristus doktrīnu. Dzīvojot saskaņā ar šo doktrīnu, mēs nākam pie Kristus un tiekam glābti (skat. 1. Nefija 15:14). Par to tiek iespaidīgi mācīts Mormona Grāmatā (skat. 2. Nefija 31; 32:1–6; 3. Nefija 11:31–40). Tavs mērķis ir palīdzēt cilvēkiem nākt pie Kristus, palīdzot viņiem dzīvot saskaņā ar Viņa doktrīnu.
„Sludiniet evaņģēlija pamatprincipus — sludiniet tos atkal un atkal, un jums dienu pēc dienas tiks atklātas arvien jaunas idejas, kas izgaismos tos aizvien skaidrāk. Jūs varēsiet gūt arvien dziļāku izpratni, lai izprastu tos pavisam skaidri. Un tādējādi jūs varēsiet tos daudz skaidrāk izskaidrot tiem, kurus mācāt.” (Hyrum Smith, citāts no History, 1838–1856, volume E-1 [1 July 1843–30 April 1844], 1994. g., josephsmithpapers.org.)
Ticība Jēzum Kristum
Ticība ir visu pārējo evaņģēlija principu pamats. Tas ir rīcības un spēka princips.
Lai mūsu ticība vedinātu pie glābšanas, tai ir jābūt centrētai uz Jēzu Kristu. Glābējs mācīja: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.)
Ticībā Jēzum Kristum ietilpst ticība tam, ka Viņš ir Dieva Vienpiedzimušais Dēls. Tā ir uzticēšanās Viņam kā mūsu Glābējam un Pestītājam (skat. Mosijas 3:17; 4:6–10; Almas 5:7–15). Tā ir pilnīga paļāvība uz Viņu un Viņa Vārdu, mācībām un apsolījumiem. Mūsu ticība Kristum pieaug, ja mēs no visas sirds sekojam Viņa mācībām un piemēram (skat. 2. Nefija 31:6–13; 3. Nefija 27:21–22).
Būdams misionārs, palīdzi cilvēkiem uzņemties un pildīt saistības, kas stiprina viņu ticību Jēzum Kristum. Šīs saistības sagatavo viņus priekšrakstu saņemšanai, kā arī svēto derību slēgšanai ar Dievu un to ievērošanai.
Grēku nožēlošana
Ticība Jēzum Kristum vedina mūs nožēlot grēkus (skat. Helamana 14:13). Grēku nožēlošana ir process, kura gaitā mēs vēršamies pie Dieva un novēršamies no grēka. Kad mēs nožēlojam grēkus, mūsu rīcība, vēlmes un domas mainās, arvien vairāk pieskaņojoties Dieva gribai.
Caur Savu Izpirkšanas upuri Glābējs samaksāja cenu par mūsu grēkiem (skat. Mosijas 15:9; Almas 34:15–17). Nožēlojot grēkus, mēs varam saņemt piedošanu, kas tiek dota pateicoties Jēzum Kristum un Viņa upurim, jo Viņš pieprasa savas tiesības uz žēlastību pret tiem, kuri patiesi nožēlo (skat. Moronija 7:27–28). Pravieša Lehija vārdiem sakot, mūsu „atpestīšana nāk … caur Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību” (2. Nefija 2:6, 8).
Grēku nožēlošana nav tikai gribasspēka pielietošana, lai mainītu savu uzvedību vai pārvarētu kādu vājību. Grēku nožēlošana ir patiesa vēršanās pie Kristus, Kurš dod mums spēku piedzīvot savās sirdīs „varen[u] pārmaiņ[u]” (skat. Almas 5:12–14). Tajā ir ietverta pazemīga atsaukšanās Garam un pakļaušanās Dieva gribai. Nožēlojot grēkus, mēs vairojam savu apņemšanos — kalpot Dievam un paklausīt Viņa baušļiem. Mēs garīgi piedzimstam no jauna, atdzimstot Kristū.
Grēku nožēlošana ir pozitīvs princips, kas dāvā prieku un mieru. Tā vedina mūs „pie Pestītāja [spēka], lai [tas] glābtu [mūsu] dvēseles” (Helamana 5:11).
Esi drosmīgs un mīlošs, palīdzot cilvēkiem saprast, kālab viņiem būtu jānožēlo savi grēki. Aicinot tevis mācītos cilvēkus uzņemties saistības, tu aicini viņus nožēlot grēkus un dāvā viņiem cerību.
Kristības
Ticība Jēzum Kristum un grēku nožēlošana sagatavo mūs kristīšanas priekšrakstam. „Grēku nožēlošanas pirmie augļi ir kristīšanās” (Moronija 8:25). Mēs ieejam pa mūžīgās dzīves vārtiem, tiekot kristīti ar iegremdēšanu, ko dara kāds, kam ir pilnvaras no Dieva.
Tiekot kristīti, mēs stājamies derībā ar Dievu. Ja mēs ievērojam šo derību, Dievs apsola dāvāt mums Svētā Gara klātbūtni, piedot mums mūsu grēkus un ļaut mums būt par Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem (skat. Mācības un Derību 20:77, 79; Moronija 6:4). Mēs tiekam sapulcināti Tā Kunga paspārnē un garīgi atdzimstam caur šo prieka un cerības pilno priekšrakstu.
Tevis mācīto cilvēku kristīšanai un konfirmācijai ir centrālā loma tava mērķa sasniegšanā. Palīdzi viņiem saprast, ka, lai viņi būtu kristību cienīgi, viņiem ir jāizpilda Mācības un Derību 20:37 izklāstītās prasības.
Konfirmācija un Svētā Gara dāvana
Kristībām ir divi posmi: kristīšana ūdenī un kristīšana ar Garu. Kristības noslēdzas tad, kad pēc kristīšanas ūdenī mūs ar roku uzlikšanu konfirmē kāds, kam ir pilnvaras no Dieva. Caur konfirmēšanu mēs varam saņem Svētā Gara dāvanu un grēku piedošanu.
Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Kristīšana ar ūdeni ir tikai daļa no kristībām, un bez otras daļas, kas ir kristīšana ar Svēto Garu, tai nav nekādas vērtības.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 96. lpp.)
Alma mācīja: „Visai cilvēcei, … jāpiedzimst no Dieva, izmainoties no viņu miesīgā un kritušā stāvokļa uz taisnīguma stāvokli, būdami Dieva pestīti, kļūdami Viņa dēli un meitas; un tā viņi top jaunas radības.” (Mosijas 27:25–26.)
Tiem, kuri ir patiesi nožēlojuši grēkus, kristīšana ar ūdeni un ar Garu kļūst par garīgu atdzimšanu.
Pastāvēšana līdz galam
Sekošana Jēzus Kristum — tās ir saistības visa mūža garumā. Mēs pastāvam līdz galam, turpinot visu mūžu pielietot ticību Kristum, ik dienas nožēlojot grēkus, saņemot visus evaņģēlija priekšrakstus un derības, ievērojot šīs derības un baudot Svētā Gara klātbūtni. Tajā ietilpst arī mūsu noslēgto derību atjaunošana caur Svētā Vakarēdiena pieņemšanu.
Evaņģēlijs — mūsu Debesu Tēva dotais atpakaļceļš pie Viņa
Jēzus Kristus evaņģēlijs var mainīt mūsu dzīvesveidu un to, kādi mēs kļūstam. Tajā ietvertie principi nav tikai soļi, ko mēs izpildām reizi dzīvē. Atkārtojot tos visas dzīves garumā, tie tuvina mūs Dievam, kļūstot par dzīvesveidu, kas sniedz arvien lielāku piepildījumu. Tie dāvā mieru, dziedinājumu un piedošanu. Tie arī kalpo par ceļu, ko mūsu Debesu Tēvs mums ir devis, lai mēs iemantotu mūžīgo dzīvi kopā ar Viņu.
Jēzus Kristus evaņģēlijs kalpo par vadlīnijām tajā, kā tu īsteno savu misionāra kalpošanu. Tas palīdz tev pievērst savus pūliņus svarīgākajam. Palīdzi cilvēkiem iegūt ticību Jēzum Kristum, lai viņi varētu nožēlot grēkus (skat. Almas 34:15–17). Māci un liecini par Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības un priesterības pilnvaru atjaunošanu. Aicini cilvēkus tikt kristītiem un dzīvot saskaņā ar Glābēja mācībām.
Jēzus Kristus evaņģēlijs svētī visus Dieva bērnus
Jēzus Kristus evaņģēlijs ir paredzēts visiem Dieva bērniem. Svētie Raksti māca, ka „visi ir vienādi Dieva priekšā”. Viņš aicina „visus nākt pie Viņa un baudīt Viņa labestību; un Viņš nevienam neliedz nākt pie Viņa” (2. Nefija 26:33).
Evaņģēlijs svētī mūs visas mūsu laicīgās dzīves gaitā un mūžībā. Mums ir vislielākā iespēja būt laimīgiem gan individuāli, gan savā ģimenē tad, ja mēs dzīvojam pēc Jēzus Kristus mācībām (skat. Mosijas 2:41; „Ģimene — vēstījums pasaulei”, ChurchofJesusChrist.org). Dzīvojot pēc evaņģēlija, mūsu prieks kļūst izjustāks, mūsu rīcība kļūst iedvesmotāka un mūsu attiecības bagātinās.
Viens no atjaunotā evaņģēlija lieliskajiem vēstījumiem ir tas, ka mēs visi esam daļa no Dieva ģimenes. Mēs visi esam Viņa mīļotie dēli un meitas. Lai kāda būtu mūsu ģimenes situācija šeit, uz Zemes, ikviens no mums ir Dieva ģimenes loceklis.
Vēl viena lieliska daļa no mūsu vēstījuma ir tas, ka ģimenes var tikt apvienotas uz mūžību. Ģimene ir Dieva iedibināta. Pēdējo dienu pravieši ir mācījuši:
„[Debesu Tēva] dievišķā laimes iecere ļauj ģimenes attiecībām turpināties arī pēc nāves. Svētajos tempļos pieejamie svētie priekšraksti un derības dod cilvēkiem iespēju atgriezties Dieva klātbūtnē un būt mūžīgi vienotiem ar savu ģimeni.” („Ģimene — vēstījums pasaulei”.)
Daudziem cilvēkiem ir ierobežotas iespējas stāties laulībā un baudīt mīlošas ģimenes attiecības. Daudzi ir pieredzējuši šķiršanos un citus ģimenes dzīves sarežģījumus. Taču evaņģēlijs svētī mūs katru personīgi, neatkarīgi no mūsu ģimenes apstākļiem. Ja mēs esam uzticīgi, Dievs nodrošinās mums ceļu, kā iegūt mīlošas ģimenes svētības vai nu šajā dzīvē, vai nākamībā (skat. Mosijas 2:41).
Vēstījums par evaņģēlija atjaunošanu — ticības pamats
Neatkarīgi no tā, kur tu kalpo vai kādus cilvēkus māci, mācot vienmēr pievērsies Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlija atjaunošanai. Studējot misionāru nodarbībās ietverto doktrīnu, tu sapratīsi, ka mums ir tikai viens vēstījums: Jēzus ir Kristus, mūsu Glābējs un Pestītājs. Ar mūsdienu pravieša starpniecību Debesu Tēvs ir atjaunojis zināšanas par Savu ieceri mūsu glābšanas nodrošināšanai. Šīs ieceres centrā ir Jēzus Kristus. Caur Viņa īstenotās Izpirkšanas upuri Glābējs dod mums visiem iespēju tikt glābtiem no grēka un nāves un atgriezties pie Debesu Tēva.
Palīdzi tevis mācītajiem cilvēkiem saprast šo:
-
Dievs pavisam burtiski ir mūsu Debesu Tēvs. Viņš mūs mīl ar pilnīgu mīlestību. Ikviens cilvēks uz šīs Zemes ir Dieva bērns un Viņa ģimenes loceklis.
-
Debesu Tēvs ir sagatavojis mums ieceri nemirstības un mūžīgās dzīves iemantošanai, kas ir Viņa lielākās svētības (skat. Mozus 1:39). Mēs esam nākuši uz Zemes, lai mācītos, pilnveidotos un sagatavotos Viņa svētību pilnības saņemšanai.
-
Savas ieceres ietvaros Debesu Tēvs ir devis mums baušļus, lai tie vadītu mūs šīs dzīves laikā un palīdzētu mums atgriezties pie Viņa (skat., piemēram, 2. Mozus 20:3–17).
-
Šajā dzīvē mēs visi grēkojam un mēs visi nomirstam. Tā kā Debesu Tēvs mūs mīl, Viņš sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš atpestītu mūs no grēka un nāves.
-
Pateicoties Jēzus īstenotās Izpirkšanas upurim, mēs varam tikt šķīstīti no saviem grēkiem, ja vien mēs tos nožēlojam, kā arī tiekam kristīti un konfirmēti. Tas dāvā mums mieru, kā arī ļauj mums atgriezties Dieva klātbūtnē un iemantot prieka pilnību.
-
Pateicoties tam, ka Jēzus augšāmcēlās, mēs visi pēc savas nāves tiksim augšāmcelti. Tas nozīmē, ka ikviena cilvēka gars un ķermenis atkal tiks apvienoti, lai dzīvotu mūžīgi.
-
Visā Bībeles vēstures gaitā Tas Kungs ir atklājis Savu evaņģēliju un organizējis Savu Baznīcu caur praviešiem. Vairums cilvēku to ir atkārtoti noraidījuši. Kopš Vecās Derības laikiem ir aizsākusies atkārtota atkrišana no evaņģēlija un nepieciešamība to atjaunot.
-
Pēc Glābēja nāves un Augšāmcelšanās Baznīcu kādu laiku vadīja Viņa apustuļi. Ar laiku viņi nomira, priesterības pilnvaras tika zaudētas, un norisinājās vēl viena atkrišana no Glābēja mācībām. Cilvēki izmainīja doktrīnu un priekšrakstus.
-
Debesu Tēvs atjaunoja Jēzus Kristus evaņģēliju caur pravieti Džozefu Smitu. Debesu Tēvs un Jēzus Kristus parādījās Džozefam 1820. gada pavasarī. Vēlāk Džozefs Smits saņēma priesterības pilnvaras un viņam tika norādīts no jauna nodibināt uz Zemes Jēzus Kristus Baznīcu.
Māci, ka Jēzus Kristus Baznīca nav tikai vēl viena reliģija. Tā nav amerikāņu baznīca. Tā, drīzāk, ir Jēzus Kristus „evaņģēlija pilnības” atjaunošana (Mācības un Derību 1:23). Tā nekad vairs netiks paņemta prom no Zemes.
Mormona Grāmata ir vēl viena liecība par Jēzu Kristu, kas liecina par Jēzu Kristu un Viņa dievišķo misiju, esot pasaules Glābējam. Tā ir arī iespaidīga liecība, ka Jēzus Kristus ir atjaunojis Savu evaņģēliju un Baznīcu caur pravieti Džozefu Smitu. Aicini un palīdzi cilvēkiem lasīt Mormona Grāmatu un lūgt par tās vēstījumu.
Paļaujies uz apbrīnojamo solījumu, kas dots Moronija 10:3–5. Mudini cilvēkus sirsnīgi un ar patiesu nodomu jautāt Dievam, vai Mormona Grāmata ir Dieva vārds. Lūgt ar patiesu nolūku nozīmē būt gatavam rīkoties saskaņā ar to atbildi, kas tiks saņemta caur Svētā Gara apliecinājumu. Šis apliecinājums kļūst par pamatu cilvēka ticībai tam, ka Kristus ir atjaunojis Savu Baznīcu. Palīdzi tevis mācītajiem cilvēkiem tiekties pēc šī garīgā apliecinājuma.
Baznīcas iedibināšana un stiprināšana
Kad Jēzus Kristus atjaunoja Savu Baznīcu, Viņš deva pravietim Džozefam Smitam un citiem norādījumus — „nodibināt” un „stiprināt” Baznīcu (Mācības un Derību 31:7; 39:13). Baznīca tiek dibināta un stiprināta tad, ja cilvēki, kuri ir ieguvuši liecību, tiek kristīti un konfirmēti, ievēro savas derības, sagatavojas tempļa apmeklējumam un palīdz stiprināt savu bīskapiju vai draudzi.
Būdams misionārs, tu palīdzi iedibināt un stiprināt Glābēja Baznīcu. Pastāv daudz veidu, kā tu vari to paveikt. Tu vari atbalstīt Baznīcas locekļus, kad viņi dalās evaņģēlijā, pielietojot mīlestības izrādīšanas, dalīšanās un aicināšanas principus (skat. Vispārējās rokasgrāmatas 23.1. sadaļu). Tu vari palīdzēt cilvēkiem tikt kristītiem un pieaugt savā ticībā. Tu vari palīdzēt jaunajiem Baznīcas locekļiem pielāgoties jaunajam dzīvesveidam un turpināt savu garīgo izaugsmi. Tu vari arī palīdzēt Baznīcas locekļiem, kuri atgriežas Baznīcā, stiprināt savu ticību Jēzum Kristum.
Jaunie Baznīcas locekļi un tie, kuri atgriežas Baznīcā, pieaug savā liecībā un ticībā, pieredzot to, kā evaņģēlijs darbojas viņu dzīvē. Lai to veicinātu, ir svarīgi, lai:
-
viņiem būtu draugi Baznīcas locekļu vidū;
-
viņiem Baznīcā tiktu uzticēts kāds pienākums;
-
viņi tiktu baroti ar Dieva vārdu.
(Skat. Gordons B. Hinklijs, „Converts and Young Men”, Ensign, 1997. g. maijs, 47. lpp.)
Misionāriem, vietējiem vadītājiem un citiem Baznīcas locekļiem vajadzētu priekpilni izmantot iespēju — atbalstīt un stiprināt jaunos Baznīcas locekļus un tos, kuri atgriežas. Šāda kalpošana palīdz „turē[t] tos uz pareizā ceļa” (Moronija 6:4).
Dari labu
Savā laicīgajā kalpošanā Glābējs kalpoja apkārtējiem. Viņš gāja apkārt, „labu darīdams” un „sludinādams Valstības evaņģēliju” (Ap. d. 10:38; Mateja 4:23). Sekojot Viņa piemēram, tu atradīsi cilvēkus, kuriem tu varēsi kalpot un kuri tevi pieņems.
Kalpojot tu pildi divus augstākos baušļus — mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko (skat. Mateja 22:36–40; 25:40; Mosijas 2:17). Kalpojot kopā ar citiem, var izveidoties iespaidīga un iedvesmojoša sadarbība.
Būdams misionārs, tu katru nedēļu piedalies kādā plānotā kalpošanas pasākumā (sīkāku informāciju un vadlīnijas skat. Misionāru standarti, 2.7 un 7.2). Sava misijas prezidenta vadībā tu vari atrast kalpošanas iespējas vietējā apkaimē caur vietni JustServe (ja tas ir atļauts), kā arī piedaloties Baznīcas humānās palīdzības un katastrofu seku likvidēšanas pasākumos.
Dienas gaitā lūdz un centies atrast neplānotas iespējas darīt labu. Ieklausies Garā, lai atpazītu iespējas laipni paveikt kādu nelielu kalpošanas darbu.
„Vai tu gribi būt laimīgs? Aizmirsti par sevi un nododieties šim lieliskajam Dieva darbam. Velti visus pūliņus tam, lai palīdzētu līdzcilvēkiem. … Nostājies augstāk, sniedz atbalstu nespēcīgajiem un pacel bezspēkā nolaistās rokas. Dzīvo saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju.” (Gordons B. Hinklijs, Baznīcas prezidentu mācības: Gordons B. Hinklijs (2016. g.), 209. lpp.)
Veiksmīgs misionārs
To, cik veiksmīgs misionārs tu esi, galvenokārt parāda tas, cik stipra ir tava vēlme un apņemšanās atrast, mācīt, kristīt un konfirmēt ticībai pievērstos un palīdzēt viņiem kļūt par uzticīgiem Jēzus Kristus mācekļiem un Viņa Baznīcas locekļiem (skat. Almas 41:3).
Tavus panākumus nenosaka tas, cik daudz cilvēku tu māci vai palīdzi sagatavot kristībām. To nenosaka arī tas, vai tev tiek doti vadītāja aicinājumi.
Tavi panākumi nav atkarīgi no tā, cik lielā mērā citi izvēlas atsaukties tev, taviem uzaicinājumiem vai taviem sirsnīgajiem laipnības apliecinājumiem. Cilvēkiem ir dota rīcības brīvība, lai izvēlētos — pieņemt evaņģēlija vēstījumu vai to noraidīt. Tavs pienākums ir mācīt skaidri un pārliecinoši, lai cilvēki varētu veikt apzinātu izvēli, kas nāks tiem par svētību.
Atsauc atmiņā Glābēja līdzību par talantiem no Mateja 25:14–28. Saimnieks, kas simbolizē To Kungu, uzslavēja abus savus uzticīgos kalpus, lai gan viņu devums bija atšķirīgs (skat. Mateja 25:21, 23). Tāpat Viņš abiem deva vienādu atalgojumu, aicinot viņus ieiet „sava kunga priekā”, jo viņi bija pavairojuši to, kas viņiem bija dots.
Dievs tev ir devis talantus un dāvanas, ko pielietot, kalpojot Viņam. Tavi talanti un dāvanas atšķiras no citu dotībām. Apzinies, ka tās visas ir svarīgas, tostarp arī tās, kas nav tik uzskatāmas. Ja tu veltīsi savus talantus un dāvanas Dievam, Viņš tās pavairos un darīs brīnumus caur to, ko tu vari sniegt.
Centies nesalīdzināt sevi ar citiem misionāriem un sava darba uzskatāmos rezultātus ar viņējiem. Salīdzināšana parasti noved pie negatīva rezultāta, piemēram, pie mazdūšības vai lepnības. Salīdzināšana bieži vien ir arī maldinoša. Tas, ko Tas Kungs vēlas, ir tavi labākie pūliņi — lai tu „kalpotu viņam ar visu sirdi, spēku, prātu un izturību” (Mācības un Derību 4:2; uzsvērums pievienots).
Tu vari skumt par to, ja cilvēki vēl nav pieņēmuši evaņģēliju. Dažreiz tevi var pārņemt mazdūšība. Pat Svētajos Rakstos minētos, varenos misionārus un praviešus dažkārt pārņēma mazdūšība (skat. 2. Nefija 4:17–19; Almas 26:27). Šādos brīžos seko Nefija piemēram, vēršoties pie Tā Kunga, paļaujoties uz Viņu, lūdzot pēc spēka un atceroties visu to labo, ko Viņš ir paveicis tavā labā (skat. 2. Nefija 4:16–35).
Ja tu grūtību brīžos vērsīsies pie Tā Kunga, Viņš ir apsolījis: „Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu.” (Jesajas 41:10.) Pielietojot ticību Kristum, tu vari rast mieru un pārliecību par saviem centieniem. Ticība palīdzēs tev virzīties uz priekšu un turpināt īstenot savas taisnīgās vēlmes.
Turpini pievērsties savām saistībām ar Kristu un savam misionāra mērķim, nevis uzskatāmiem rezultātiem. Šie rezultāti bieži vien nav redzami uzreiz. Vienlaikus tiecies uz to labāko — lai ar kādiem izaicinājumiem tev nāktos saskarties. Augstas gaidas palīdzēs tev strādāt efektīvāk, kā arī vairos tavu vēlmi un spēju sekot Garam.
Tālāk ir aprakstīti daži veidi, kā tu vari izvērtēt to, cik apņēmīgi tu kalpo Tam Kungam, cenšoties kļūt par veiksmīgu misionāru.
-
Tu centies būt Jēzus Kristus māceklis, mācoties no Viņa un pamazām pilnveidojoties (skat. Jāņa 8:31; 2. Nefija 28:30).
-
Tu tiecies izkopt Kristum piemītošās īpašības (skat. 2. Pētera 1:2–9; Mācības un Derību 4:5–6).
-
Tu no visas sirds mīli cilvēkus un katru dienu dari labāko, lai vestu dvēseles pie Kristus (skat. 1. korintiešiem 13. nod.; Moronija 7:45–48).
-
Tu aicini un palīdzi cilvēkiem uzņemties un pildīt saistības, kas stiprina viņu ticību Glābējam.
-
Tu studē Svētos Rakstus un dedzīgi lūdz, paužot pateicību un lūdzot pēc dievišķas palīdzības (skat. Jāņa 5:39; 2. Nefija 32:3; Ēnosa 1:4; Almas 37:37; Mācības un Derību 26:1).
-
Tu klausi Dieva baušļiem un ievēro misionāru standartus (skat. Mācības un Derību 35:24).
-
Tu dzīvo tā, lai Gars varētu vadīt tevi tajā, kurp doties, ko darīt un ko sacīt (skat. Mācības un Derību 18:18; 42:14).
-
Tu ar lūgšanu izvirzi mērķus, izstrādā plānus un darbojies, lai tos īstenotu (skat. Lūkas 14:28; Mācības un Derību 88:119).
-
Tu iedibini un stiprini to bīskapiju vai draudzi, kurā esi norīkots kalpot (skat. Mācības un Derību 18:5).
-
Tu dari labu un kalpo cilvēkiem, kad vien tev paveras tāda iespēja, neatkarīgi no tā, vai viņi pieņem vai nepieņem tavu vēstījumu (skat. Ap. d. 10:38).
Ja būsi darījis visu, kas tavos spēkos, tu vēl arvien vari pieredzēt vilšanos, taču tu nebūsi vīlies sevī. Ja jūti, ka caur tevi darbojas Svētais Gars, tu vari būt pārliecināts, ka Tas Kungs ir ar tevi apmierināts.
Ieteikumi studijām un apgūtā pielietošanai
Personīgās studijas
-
Padomā, ko tas nozīmē — pacelt brīdinājuma balsi (skat. Jēkaba gr. 3:12; Mācības un Derību 1:4; 38:41; 63:57–58; 88:81; 112:5; Ecēhiēla 3:17–21; 33:1–12). Pieraksti pats saviem vārdiem, ko tas nozīmē un kā tu varētu to paveikt.
-
Padomā par gadījumiem savā dzīvē, kuri ir stiprinājuši tavu liecību par Džozefu Smitu un Atjaunošanu. Pieraksti gūtos iespaidus.
Pārniecības studijas un pārinieku apmaiņa
-
Izvēlieties kādu no šiem dižajiem misionāriem un izlasiet minētās rakstvietas. Lasot pārrunājiet: (1) kā šis misionārs izprata un apņēmās veikt savu aicinājumu, (2) kā viņš izrādīja savu attieksmi pret misiju un vēlmi strādāt un (3) kā viņš palīdzēja citiem pieņemt evaņģēliju.
-
Alma (Mosijas 18. nod.)
-
Amons, Ārons un citi Mosijas dēli (Almas 17.–22. nod.; 23:1–6; 26. nod.)
-
Nefijs un Lehijs (Helamana 5. nod.)
-
Pēteris (Ap. d. 2. nod.)
-
Pāvils (Ap. d. 16. nod.)
-
-
Izvēlieties divas garīgās dziesmas par evaņģēlija atjaunošanu. Izlasiet šo dziesmu vārdus vai izdziediet tās. Apspriediet dziesmu vārdu nozīmi.
Apgabala padome, zonas konferences un misijas vadītāju padome
-
Uzaicini divus vai trīs jaunpievērstos pastāstīt par savu pievēršanos. Ko viņi juta pret misionāriem? Kā viņi jutās, uzklausot misionāru mācīto? Kas viņiem palīdzēja pildīt savas saistības? Kas visvairāk sekmēja viņu pievēršanos?
-
Vairākas dienas pirms kārtējās sanāksmes palūdz vairākiem misionāriem padomāt par kādu no „Apdomā!” tekstlodziņa jautājumiem šīs nodaļas sākumā. Palūdz katram no šiem misionāriem sagatavot 2–3 minūšu uzrunu par norādīto jautājumu. Aicini misionārus uzstāties ar šīm uzrunām apgabala padomē vai zonas konferencē. Pēc uzrunām pārrunājiet, ko viņi ir mācījušies un kā to varētu izmantot misionāru darbā.
-
Iedali misionārus četrās grupās. Lūdz katrai grupai pierakstīt pēc iespējas vairāk patieso mācību, derību un priekšrakstu, kas tikuši atklāti un atjaunoti caur pravieti Džozefu Smitu. Lai katra grupa padalās ar savu uzskaitījumu. Aicini, lai misionāri pastāsta, kā viņu dzīvi ir iespaidojusi kāda no patiesajām mācībām, kas ir tikusi atklāta, pateicoties Atjaunošanai.
-
Pārrunājiet, ko tas nozīmē — būt veiksmīgam misionāram. Aicini misionārus minēt konkrētus piemērus.
Misijas vadītāji un misijas vadītāju padomnieki
-
Interviju laikā vai sarunās ar misionāriem ik pa laikam palūdz, lai viņi padalās:
-
savā liecībā par Jēzu Kristu;
-
savā liecībā par atjaunoto evaņģēliju un Džozefa Smita misiju;
-
savā liecībā par Mormona Grāmatu;
-
savās pārdomās par savu misionārdarba mērķi.
-
-
Aicini, lai misionāri pieraksta savā studiju dienasgrāmatā, kādi, pēc viņu domām, ir daži no viņu misijas mērķiem. Intervijas vai sarunas laikā aicini, lai viņi pastāsta par pierakstīto.
-
Nosūti apsveikuma vēstuli jaunajiem Baznīcas locekļiem.