„4. nodaļa: Tiecies pēc Svētā Gara un paļaujies uz To”, Sludini Manu evaņģēliju: ceļvedis Jēzus Kristus evaņģēlija sludināšanā (2023. g.)
„4. nodaļa: Tiecies pēc Svētā Gara un paļaujies uz To”, Sludini Manu evaņģēliju
4. nodaļa
Tiecies pēc Svētā Gara un paļaujies uz To
Tiecies pēc Svētā Gara vadības
Svētā Gara dāvana ir viena no lieliskākajām dāvanām, ko Dievs ir devis Saviem bērniem. Tai ir ļoti būtiska loma tavā misionāra darbā. Palīdzot cilvēkiem tikt kristītiem, konfirmētiem un pievērsties evaņģēlijam, Tev ir nepieciešama Svētā Gara vadība un atklāsmes spēks.
Svētā Gara vadības saņemšana mūsu dzīvē prasa garīgus pūliņus. Šajos pūliņos ietilpst dedzīgas lūgšanas un pastāvīga Svēto Rakstu studēšana. Tajos ietilpst arī noslēgto derību un Dieva baušļu ievērošana (skat. Mosijas 18:8–10, 13). Tajos ietilpst cienīga Svētā Vakarēdiena pieņemšana ik nedēļu (skat. Mācības un Derību 20:77, 79).
Katru dienu tu saskaries ar dažādām vajadzībām un apstākļiem. Gara pamudinājumi palīdzēs tev saprast, ko darīt un teikt. Ja tu tieksies pēc šiem pamudinājumiem un rīkosies saskaņā ar tiem, Svētais Gars vairos tavas spējas un kalpošanas pūliņus, krietni vien pārsniedzot to, ko tu spētu paveikt paša spēkiem. Gars tev palīdzēs visos tavas misijas un personīgās dzīves aspektos. (Skat. 2. Nefija 32:2–5; Almas 17:3; Helamana 5:17–19; Mācības un Derību 43:15–16; 84:85.)
„Turpmākajās dienās mēs nespēsim garīgi izdzīvot bez Svētā Gara vadības, norādījumiem un Tā mierinošās un pastāvīgās ietekmes.” (Rasels M. Nelsons, „Atklāsme Baznīcai, atklāsme mūsu dzīvei” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 96. lpp.)
Kristus gaisma
Kristus Gaisma „ir dot[a] katram cilvēkam, lai viņš varētu atšķirt labu no ļauna” (Moronija 7:16; skat. 14.–19. pantu; skat. arī Jāņa 1:9). Kristus gaisma ir apgaismība, zināšanas un ietekme, kas tiek dota caur Jēzu Kristu. Šo ietekmi mēs sajūtam vēl pirms Svētā Gara dāvanas saņemšanas. Tā vada tos, kuri vēlas apgūt atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju un dzīvot pēc tā.
Svētais Gars
Svētā Gara personība
Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis. Tā ir garīga būtne bez ķermeņa no miesas un kauliem (skat. Mācības un Derību 130:22). Tas ir Mierinātājs, kurš, kā solīja Glābējs, mācīs Viņa sekotājiem visu un atgādinās viņiem visu, ko Viņš tiem ir mācījis (skat. Jāņa 14:26).
Svētā Gara spēks
Liecība, ko pirms kristībām saņem tie, kuri no sirds meklē patiesību, tiek saņemta ar Svētā Gara spēku. Visi cilvēki var saņemt liecību par Jēzu Kristu un Viņa atjaunoto evaņģēliju caur Svētā Gara spēku. „Ar Svētā Gara spēku jūs varēsiet zināt patiesību par visu” (Moronija 10:5).
Svētā Gara dāvana
Svētā Gara dāvana ir tiesības uz pastāvīgu Svētā Gara sadraudzību, ja vien mēs esam tās cienīgi. Svētā Gara dāvanu mēs saņemam pēc tam, kad esam tikuši kristīti ūdenī. Tā tiek piešķirta caur konfirmācijas priekšrakstu.
Pravietis Džozefs Smits teica: „Starp Svēto Garu un Svētā Gara dāvanu pastāv atšķirība. Lai gan Kornēlijs sajuta Svēto Garu vēl pirms kristīšanās, kad Tas ar Dieva spēku apliecināja viņam, ka evaņģēlijs ir patiess, viņš nevarēja saņemt Svētā Gara dāvanu, kamēr nebija ticis kristīts.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 97. lpp.)
Ar Svētā Gara dāvanu un spēku mēs tiekam iesvētīti — padarīti svētāki, pilnīgāki un līdzīgāki Dievam. Pateicoties Kristus veiktajai Izpirkšanai un Svētā Gara svētdarošajam spēkam, mēs varam garīgi piedzimt no jauna, ja vien ievērojam ar Dievu noslēgtās derības (skat. Mosijas 27:25–26).
Apsolījuma Svētais Gars
Svēto Garu dēvē arī par Apsolījuma Svēto Garu (skat. Mācības un Derību 88:3). Pildot šo lomu, Svētais Gars apstiprina, ka priesterības priekšraksti, ko mēs saņemam, un derības, kurās mēs stājamies, ir Dievam pieņemamas. Tie, kuri ir apzīmogoti ar Apsolījuma Svēto Garu, saņems visu, kas ir Tēvam (skat. Mācības un Derību 76:51–60; Efeziešiem 1:13–14 un Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Apsolījuma Svētais Gars”).
Lai visi priekšraksti un derības būtu spēkā arī pēc šīs dzīves, tās ir jāaizzīmogo ar apsolījuma Svēto Garu (skat. Mācības un Derību 132:7, 18–19, 26). Šī aizzīmogošana paliek spēkā tikai tad, ja mēs turpinām būt uzticīgi.
Gara dāvanas
Tas Kungs dāvā mums Gara dāvanas, lai mūs svētītu un lai mēs tās izmantotu citu svētīšanai (skat. Mācības un Derību 46:8–9, 26). Piemēram, misionāri, kuri apgūst jaunu valodu, var saņemt valodu dāvanu, kas sniedz tiem dievišķu palīdzību, mācot citus viņu dzimtajā valodā.
Aprakstu par vairākām Gara dāvanām var izlasīt Moronija 10:8–18, Mācības un Derību 46:11–33 un 1. korintiešiem 12:1–12. Tās ir tikai dažas no daudzajām Gara dāvanām. Tas Kungs mūs var svētīt arī ar citām dāvanām, atkarībā no mūsu uzticības, kā arī mūsu pašu un citu cilvēku vajadzībām.
Glābējs mūs aicina no visas sirds tiekties pēc gara dāvanām (skat. Mācības un Derību 46:8; 1. korintiešiem 14:1, 12). Šīs dāvanas tiek dotas caur lūgšanu, ticību un pūliņiem, un tās tiek dāvātas saskaņā ar Dieva gribu.
Svētā Gara spēks cilvēku pievēršanā evaņģēlijam
Pievēršanās evaņģēlijam notiek ar Svētā Gara spēku. Tavs uzdevums ir palīdzēt ieaicināt Gara spēku attiecīgā cilvēka dzīvē. Tālāk ir minēti daži veidi, kā to izdarīt.
-
Centies iemantot Svētā Gara klātbūtni caur lūgšanu, Svēto Rakstu studēšanu un savu derību ievērošanu.
-
Gara vadībā māci par Glābēju un dalies vēstījumā par Atjaunošanu. Seko Svētā Gara norādījumiem, pielāgojot savu vēstījumu katra cilvēka vajadzībām.
-
Liecini, ka, pateicoties Svētā Gara spēkam, tu zini, ka māci patiesību. Kad tu liecini, Svētais Gars var liecināt citiem par tevis teikto.
-
Aicini cilvēkus rīkoties un palīdzi viņiem paveikt to, ko viņi ir apņēmušies. Ja cilvēki ievēros savas saistības, viņi daudz lielākā mērā sajutīs Svētā Gara spēku. Skat. 11. nodaļu.
-
Seko līdzi notiekošajam, apvaicājoties par to, ko cilvēki ir piedzīvojuši, rīkojoties saskaņā ar viņiem izteikto aicinājumu. Ja viņi nožēlos grēkus, ievēros baušļus un savas saistības, viņu ticība vairosies. Palīdzi viņiem atpazīt to, kā Gars darbojas viņu dzīvē.
Prezidents M. Rasels Balards mācīja: „Patiesa pievēršanās notiek ar Svētā Gara spēku. Kad Svētais Gars skar cilvēka sirdi, tā mainās. Ja cilvēki … jūt, kādu iespaidu uz viņiem atstāj Svētais Gars, ja viņi sāk saskatīt savā dzīvē apliecinājumu Tā Kunga mīlestībai un žēlastībai, viņi tiek garīgi iedvesmoti un spēcināti, un viņu ticība Tam Kungam pieaug. Ja cilvēks vēlas pārbaudīt Dieva vārdu, viņš gluži dabiski iegūs šādu garīgu pieredzi [skat. Almas 32:27]. Tas ir veids, kā mēs sajūtam, ka evaņģēlijs ir patiess.” („Now Is the Time”, Ensign, 2000. g. nov., 75. lpp.)
Lūdz ar ticību Jēzum Kristum
Lai palīdzētu citiem pievērsties evaņģēlijam, tev ir jāmāca ar Gara spēku (skat. Mācības un Derību 50:13–14, 17–22). Tas Kungs teica: „Gars tiks dots jums caur ticības lūgšanu; un, ja jūs nesaņemsit Garu, jūs nemācīsit.” (Mācības un Derību 42:14.)
Ja tu lūgsi palīdzību, lai varētu mācīt, „Svētā Gara spēks [nesīs tevis] sacīto cilvēku bērnu sirdīs” (2. Nefija 33:1). Kad tu mācīsi ar Garu un citi pieņems to ar Garu, jūs „sapr[atīsiet] viens otru” un „iedvesmo[sieties] un priecā[sieties] kopā” (Mācības un Derību 50:22).
Kā lūgt?
Jēzus mums mācīja, kā lūgt (skat. Mateja 6:9–13; 3. Nefija 18:19). Lūdz sirsnīgi un ar patiesu nodomu — rīkoties saskaņā ar Svētā Gara pamudinājumiem. Efektīvas lūgšanas prasa pazemīgus un pastāvīgus pūliņus (skat. Moronija 10:3–4; Mācības un Derību 8:10).
Izsakies vārdiem, kas liecina par mīlestības un pielūgsmes pilnām attiecībām ar Dievu. Vēršoties pie Dieva lūgšanā, tev vajadzētu teikt Tu, Tevi, Tava un Tavs, nevis Jūs un Jūsu.
Vienmēr izsaki pateicību. Apzināti centieni būt pateicīgam palīdzēs tev atpazīt Dieva žēlastību savā dzīvē. Tādējādi tu atvērsi savu sirdi un prātu iedvesmai.
Lūdz „ar visu savas sirds spēku”, lai tev tiktu dāvāta žēlsirdība (Moronija 7:48). Lūdz par citiem, minot viņus vārdā. Lūdz par tiem, kurus māci. Lūdz pēc iedvesmas, lai saprastu, kā aicināt viņus nākt pie Kristus un palīdzēt viņiem šajā ceļā.
Kad lūgt?
Kad tev būtu jālūdz? Tas Kungs teica: „Meklējiet uzcītīgi, lūdziet vienmēr un esiet ticīgi, un visas lietas strādās jūsu labumam.” (Mācības un Derību 90:24.)
Alma teica: „Apspriedies ar To Kungu visā, ko tu dari, un Viņš tevi virzīs uz labo; jā, kad tu apgulies naktī, apgulies Tai Kungā, lai Viņš sargātu tevi, kad tu guli; un, kad tu celies no rīta, lai tava sirds ir pilna ar pateicību Dievam.” (Almas 37:37; skat. arī 34:17–27.)
Tas Kungs aicina atvēlēt lūgšanām klusus vienatnes brīžus: „Ej savā kambarī un … pielūdz savu Tēvu.” (3. Nefija 13:6; skat. arī 7.–13. pantu.)
Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja: „Katru rītu … misionāriem vajadzētu mesties ceļos un dedzīgi lūgt, lai Tas Kungs atraisa viņu mēli un runā caur viņiem par svētību tiem, kurus viņi mācīs. Ja viņi to darīs, viņu dzīvē ienāks jauna gaisma. Viņi sajutīs savā darbā daudz lielāku entuziasmu. Viņi sajutīs, ka patiešām ir Tā Kunga kalpi, kuri runā Viņa Vārdā.” („Missionary Service”, First Worldwide Leadership Training Meeting, 2003. g. 11. janv., 20. lpp.)
Paļaušanās uz Dievu savās lūgšanās
Ticēt Dievam nozīmē paļauties uz Viņu. Tas nozīmē arī paļauties uz to, ka Dievs atbildēs uz mūsu lūgšanām saskaņā ar Savu gribu un nolikto laiku (skat. Jesajas 55:8–9). Prezidents Dalins H. Oukss mācīja:
„Neatkarīgi no tā, cik stipra ir mūsu ticība, tā nevar sniegt tādu iznākumu, kas būtu pretējs Tā gribai, kuram mēs ticam. Atcerieties to tad, kad šķiet, ka uz jūsu lūgšanām netiek atbildēts jums vēlamajā veidā vai laikā. Ticības izrādīšana Tam Kungam Jēzum Kristum vienmēr ir pakļauta debesu kārtībai, Tā Kunga labestībai, gribai, gudrībai un laikam. Kad mums ir šāda ticība un paļaušanās uz To Kungu, mūsu dzīvē ir patiesa drošība un miers.” („The Atonement and Faith”, Ensign, 2010. g. aprīlis, 30. lpp.)
Runājot par lūgšanām, uz kurām atbildes šķietami netiek saņemtas, prezidents Rasels M. Nelsons teica:
„Es zinu šo sajūtu! Es pazīstu šādos brīžos izjustās bailes un asaras. Bet es arī zinu, ka mūsu lūgšanas nekad netiek ignorētas. Mūsu ticība nekad nav nenovērtēta. Es zinu, ka Visgudrā Debesu Tēva redzējums ir daudz plašāks par mūsējo. Mēs zinām savas laicīgās problēmas un sāpes, taču Viņš zina par mūsu mūžīgo pilnveidi un potenciālu. Ja mēs lūdzam, lai uzzinātu Viņa gribu, un pakļaujamies tai ar pacietību un drosmi, debesu dziedināšana var notikt Viņa izvēlētajā veidā un laikā.” („Jesus Christ—the Master Healer”, Liahona, 2005. g. nov., 86. lpp.)
Mācies atpazīt Svētā Gara pamudinājumus
Tev un tevis mācītajiem cilvēki ir svarīgi mācīties atpazīt to, kā Gars ar jums sazinās. Parasti Gars sazinās klusi, caur tavām izjūtām, prātu un sirdi. Pravietis Elija saprata, ka Tā Kunga balss nebija ne vētrā, ne zemestrīcē, ne ugunī — tā bija „lēna balss” (1. Ķēniņu 19:12). Tā nav „pērkona balss”, bet, drīzāk, „mierīga, ļoti maiga balss, it kā čuksti”, un tomēr tā var „[iedurties] pašā dvēselē” (Helamana 5:30).
Gars ar cilvēkiem var sazināties dažādos veidos. Neatkarīgi no tā, kā šī saziņa notiek, Svētajos Rakstos tiek mācīts, kā to atpazīt. Piemēram, Gars tevi pacilās un vedinās tevi darīt labu. Tas apgaismos tavu prātu. Tas vedinās tevi būt pazemīgam un spriest taisnīgi. (Skat. Mācības un Derību 11:12–14, kā arī sadaļu „Personīgās studijas” šīs nodaļas turpinājumā.)
Atbildot uz jautājumu: „Kā mēs varam atpazīt Svētā Gara pamudinājumus?” — prezidents Gordons B. Hinklijs nolasīja Moronija 7:13, 16–17 un tad teica:
„Galu galā to var pārbaudīt, atbildot uz jautājumu — vai tas pārliecina darīt labu, piecelties, izslieties, rīkoties pareizi, būt laipniem un dāsniem? Tad tas nāk no Dieva Gara. …
Ja tas aicina darīt labu, tas nāk no Dieva. Ja tas mudina darīt ļaunu, tas ir no velna. … Un, ja jūs rīkojaties pareizi un dzīvojat pareizi, jūs sirds dziļumos sajutīsiet to, ko Svētais Gars jums saka.
Svētā Gara pamudinājumus var atpazīt pēc Svētā Gara augļiem — tas, kas apgaismo, stiprina, rada pozitīvu, uzmundrinošu, pacilājošu sajūtu un vedina uz labākām domām, labākiem vārdiem un labākiem darbiem, nāk no Dieva Gara.” (Teachings of Gordon B. Hinckley, [1997], 260.–261. lpp.)
Tiecoties pēc Svētā Gara vadības un tai sekojot, ar laiku tu attīstīsi spēju atpazīt un saprast Tā pamudinājumus (skat. 2. Nefija 28:30). Pieskaņošanās Gara valodai dažā ziņā līdzinās svešvalodas apguvei. Tas ir pakāpenisks process, kas prasa uzcītību un pacietību.
Tiecies pēc Svētā Gara vadības no visas savas sirds. Ja tavu prātu nodarbinās kas cits, var gadīties, ka tu nespēsi sadzirdēt Gara liegos čukstus. Vai arī Gars nogaidīs, līdz tu tieksies pēc Tā vadības, esot gatavs pazemīgi rīkoties saskaņā ar Tā pamudinājumiem.
Dažādi pasaulīgie iespaidi mēģina piesaistīt tavu uzmanību. Tie var itin viegli nomākt garīgos iespaidus, ja vien tu savā sirdī neatstāj vietu Garam. Neaizmirsti Tā Kunga padomu: „Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs.” (Psalmu 46:11; skat. arī Mācības un Derību 101:16.)
„Dievam ir dažādi veidi, kā sniegt atklāsmes Saviem dēliem un meitām, piemēram, caur noteiktām domām, izjūtām, sapņiem … vai iedvesmu. Dažkārt tiek saņemtas tūlītējas un ļoti spēcīgas atklāsmes; citkārt tās tiek atpazītas pakāpeniski un neuzkrītoši. Dieva atklāsmju saņemšana, atpazīšana un atsaukšanās uz tām ir garīgas dāvanas, pēc kurām mums visiem vajadzētu ilgoties un pienācīgi lūgt.” (Deivids A. Bednārs, „The Spirit of Revelation in the Work”, 2018. gada seminārs misiju vadītājiem.)
Personīgās studijas
Studē šajā tabulā minētās rakstvietas. Padomā par brīžiem, kad tu esi pieredzējis šajos pantos minētās izjūtas, domas vai iespaidus. Ar laiku, studējot un uzkrājot pieredzi, pievieno šim sarakstam vēl citus pantus. Padomā, kā tu vari izmantot šos principus, lai palīdzētu citiem sajust un atpazīt Svēto Garu.
Mācības un Derību 6:23; 11:12–14; 88:3; Jāņa 14:26–27; Romiešiem 15:13; Galatiešiem 5:22–23 |
Dāvā mīlestību, prieku, mieru, mierinājumu, pacietību, lēnprātību, maigumu, ticību un cerību. |
Almas 32:28; Mācības un Derību 6:14–15; 8:2–3; 1. korintiešiem 2:9–11 |
Apgaismo un uzrunā prātu un sirdi. |
Palīdz, lai Svētie Raksti atstātu spēcīgu iespaidu. | |
Aizstāj tumsu ar gaismu. | |
Stiprina vēlmi — vairīties no ļauna un ievērot baušļus. | |
Moronija 10:5; Mācības un Derību 21:9; 100:8; Jāņa 14:26; 15:26; 16:13 |
Māca patiesību un atsauc to atmiņā. |
Vada un pasargā no maldiem. | |
Slavē Dievu Tēvu un Jēzu Kristu un liecina par Viņiem. | |
Palīdz pazemīgiem skolotājiem izteikties. | |
Moronija 10:8–17; Mācības un Derību 46:8–26; 1. korintiešiem 12. nodaļa |
Dāvā Gara dāvanas. |
Pasaka, par ko lūgt. | |
Pasaka, ko darīt. | |
Palīdz taisnīgajiem izteikties ar spēku un pilnvarām. | |
Iesvēta un sniedz grēku piedošanu. | |
Aiznes patiesību līdz klausītāja sirdij. | |
Vairo cilvēka prasmes un spējas. | |
1. Nefija 7:15; 2. Nefija 28:1; 32:7; Almas 14:11; Mormona 3:16; Etera 12:2 |
Pamudina uz kaut ko vai attur no kaut kā. |
Iedvesmo gan skolotāju, gan audzēkņus. |
Paļaujies uz Garu
Esot Tā Kunga kalpam, tev ir jādara Viņa darbs Viņa veidā un ar Viņa spēku. Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka „neviens cilvēks nevar sludināt evaņģēliju bez Svētā Gara” (Mācības: Džozefs Smits, 330. lpp.).
Uzticies Gara vadībai visos sava darba aspektos. Tas tevi apgaismos un iedvesmos. Gars tev palīdzēs atrast cilvēkus, kurus mācīt, un palīdzēs būt veiksmīgam skolotājam. Tas atbalstīs tevi, kad tu palīdzēsi draudzes locekļiem, tiem, kuri ir atgriezušies Baznīcā, un jaunpievērstajiem stiprināt savu ticību.
Daži misionāri jūtas pārliecināti par sevi. Citiem šādas pārliecības trūkst. Pazemīgi paļaujies uz Jēzu Kristu un tici Viņam, nevis saviem paša spēkiem. Vairāk paļaujies uz Svēto Garu nekā uz saviem talantiem un spējām. Svētais Gars vairos tavus pūliņus, krietni vien pārsniedzot to, ko tu spētu paveikt paša spēkiem.
Esi piesardzīgs!
Meklē apstiprinājumu saviem iespaidiem uzticamos avotos
Lūdzot iedvesmu, salīdzini savus garīgos iespaidus ar Svētajiem Rakstiem un mūsdienu praviešu mācībām. Gara sniegtie iespaidi saskanēs ar šiem avotiem.
Lūdz pēc atklāsmes sava norīkojuma ietvaros
Pārliecinies, ka Svētā Gara sniegtās izjūtas attiecas uz tavu norīkojumu. Ja vien tev nav dotas atbilstošas pilnvaras, tu nesaņemsi Gara iespaidus, lai pamācītu citus vai izteiktu tiem aizrādījumus. Piemēram, tu nesaņemsi atklāsmi, lai paziņotu vietējam bīskapam, kas viņam būtu jādara viņa aicinājumā.
Atpazīsti Gara patieso ietekmi
Prezidents Hovards V. Hanters sniedza šādu padomu :„Es vēlētos jūs brīdināt. … Man šķiet, ja vien mēs nebūsim uzmanīgi … , var gadīties, ka mēs ar necienīgiem un manipulatīviem līdzekļiem sāksim viltot Tā Kunga Gara patieso ietekmi. Mani satrauc tas, ka reizēm spēcīgas emocijas vai asaru liešana tiek pielīdzināta Svētā Gara klātbūtnei. Protams, Tā Kunga Gars var izraisīt spēcīgu emocionālo pacēlumu, tai skaitā arī asaras, taču šādas ārējas izpausmes nevajadzētu uzskatīt par apliecinājumu Svētā Gara klātbūtnei.” (The Teachings of Howard W. Hunter, [1997], 184. lpp.)
Nemēģini gūt garīgu pieredzi piespiedu kārtā
Garīga pieredze nevar tikt gūta piespiedu kārtā. Tu vari izkopt tādu attieksmi un radīt tādu vidi, kas ieaicina Garu, kā arī pienācīgi sagatavoties, taču tu nevari noteikt — kā un kad tu saņemsi iedvesmu. Esi pacietīgs un paļaujies, ka tu saņemsi to, kas tev ir vajadzīgs, īstajā brīdī.
Paturi savas garīgās, svētās pieredzes pie sevis
Esot misionārs, tu, iespējams, pievērsies savām garīgajām pieredzēm daudz lielākā mērā nekā jebkad agrāk. Šīs pieredzes ir svētas un lielākoties ir domātas tam, lai pacilātu, pamācītu un izteiktu aizrādījumus mums pašiem.
Daudzas no šīm pieredzēm būtu labāk paturēt pie sevis. Dalies tajās tikai tad, ja Gars tev norāda, ka tas var nākt par svētību citiem cilvēkiem (skat. Almas 12:9; Mācības un Derību 63:64; 84:73).
Dažos gadījumos paļaujies pats uz savu saprašanu
Dažkārt mēs vēlamies, lai Gars mūs vada it visā. Taču Tas Kungs bieži vien vēlas, lai mēs rīkotos saskaņā ar savu labāko saprašanu (skat. Mācības un Derību 60:5; 61:22; 62:5). Prezidents Dalins H. Oukss mācīja:
„Vēlme — tikt Tā Kunga vadītam — dod spēku, bet tikai tad, ja to pavada izpratne, ka Debesu Tēvs daudzus lēmumus atstāj mūsu pašu ziņā. Personīga lēmumu pieņemšana ir viens no izaugsmes priekšnoteikumiem, kas jāapgūst laicīgajā dzīvē. Ja cilvēks cenšas visu lēmumu pieņemšanu novelt uz To Kungu un lūdz pēc atklāsmes katras izvēles priekšā, viņš drīz vien saskarsies ar to, ka lūgs vadību, bet to nesaņems. Visdrīzāk, tas notiks kādā no neskaitāmiem gadījumiem, kad izvēle ir mazsvarīga vai jebkurš lēmums — vienlīdz pieņemams.
Mums ir jāapdomā viss pašiem savā prātā, izmantojot spriešanas spējas, ko mums ir dāvājis mūsu Radītājs. Tad mums ir jālūdz vadība un, ja mēs to saņemam, jārīkojas saskaņā ar to. Ja mēs nesaņemam norādījumus, mums ir jārīkojas saskaņā ar savu labāko saprašanu. Tie, kuri neatlaidīgi tiecas pēc atklāsmes un vadības jautājumos, kuros Tas Kungs ir izvēlējies nedot norādījumus, var nonākt līdz tam, ka paši sagudro vai izfantazē savām vēlmēm atbilstošu atbildi, vai arī saņem to no maldīgu atklāsmju avota.” („Our Strengths Can Become Our Downfall”, Ensign, 1994. g. okt., 13.–14. lpp.)
Idejas studijām un apgūtā piemērošanai
Personīgās studijas
-
Sadali lappusi divās slejās. Virs vienas slejas uzraksti „Ko darīja Tas Kungs”, un virs otras — „Ko darīja Lehijs un Nefijs”. Izlasi stāstu par Liahonu un salauzto loku (1. Nefija 16:9–31) vai stāstu par to, kā Nefijs būvēja kuģi (1. Nefija 17:7–16; 18:1–6). Pieraksti attiecīgajā slejā stāstā minētos notikumus. Padomā, ko šis stāsts var mācīt tev par iedvesmas gūšanu.
-
Pārlapo savu studiju dienasgrāmatu, pievēršot uzmanību gadījumiem, kad tevi ir vadījis Svētais Gars vai kad tu esi saņēmis kādu Svētā Gara dāvanu. Padomā — kad, kur un kādēļ tas notika. Kā notikušajā parādījās Tā Kunga roka? Kā tu juties? Šo pieredžu atsaukšana atmiņā var palīdzēt tev atpazīt Svēto Garu.
-
Rūpīgi izlasi Almas 33:1–12 un Almas 34:17–31. Uz kādiem jautājumiem atbildēja Alma un Amuleks? (Pārlasi Almas 33:1–2.) Kā viņi atbildēja uz šiem jautājumiem? Kādus solījumus viņi deva?
-
Tas Kungs ir apsolījis, ka Svētais Gars mūs vadīs daudzās svarīgās jomās. Izlasi dotās rakstvietas un padomā par sava misionāru darba aspektiem, kuros tev ir nepieciešama Svētā Gara vadība. Kā šajos pantos minētie principi ir attiecināmi uz tavām personīgajām un pārniecības studijām? Kā tie ir attiecināmi uz apgabala sanāksmēm, zonas konferencēm, kristību dievkalpojumiem un citām sanāksmēm?
Lūgšana
Sanāksmju vadīšana
Pārniecības studijas un pārinieku apmaiņa
-
Apspriedieties par savām pārniecības lūgšanām. Vai tās tiek teiktas Svētā Gara vadībā? Vai jūs kā pārniecība esat saņēmuši atbildes uz savām lūgšanām? Kad lūdzat kopā kā pārinieki:
-
Vai jūs ticat, ka Dievs dos jums to, ko jūs lūdzat savā taisnīgumā un saskaņā ar Viņa gribu?
-
Vai jūs izsakāt atzinību un pateicību par atbildēm uz jūsu lūgšanām?
-
Vai jūs lūdzat par cilvēkiem, minot viņus vārdā un ņemot vērā viņu vajadzības?
-
Vai jūs lūdzat viens par otru un par to, lai Svētais Gars jūs vadītu?
-
Vai jūs atpazīstat atbildes uz savām lūgšanām?
-
Vai jūs lūdzat, būdami gatavi rīkoties saskaņā ar saņemtajiem pamudinājumiem?
-
-
Pārrunājiet to, kā jūs varētu vēl dedzīgāk tiekties pēc Svētā Gara.
-
Pārrunājiet to, kā dažādi cilvēki raksturo Svētā Gara ietekmi. Pierakstiet savā studiju dienasgrāmatā, ko jūsu mācītie cilvēki ir teikuši par savu pieredzi ar Svēto Garu. Kā jūs varat palīdzēt citiem atpazīt šo svēto ietekmi?
Apgabala padome, zonas konferences un misijas vadītāju padome
-
Atbilstošā brīdī palūdz misionāriem pastāstīt par kādu stāstu vai pieredzi, ko viņi pēdējā laikā ir dzirdējuši, piedaloties liecību sanāksmē, pasniedzot nodarbības vai citviet. Citu cilvēku garīgie stāsti un pieredzes var stiprināt tavu ticību un palīdzēt atskārst, ka Svētā Gara ietekme ir ļoti izplatīta un bieža parādība.
-
Palūdz misionāriem sagatavot uzstāšanos par Svētā Gara spēku viņu misijā.
-
Pārrunājiet to, kā pateicības izrādīšana palīdz jums saskatīt mazās, taču tajā pašā laikā nozīmīgās lietas, ar ko Tas Kungs jūs svētī (skat. Etera 3:5; Mācības un Derību 59:21). Apspriediet to, kā izrādīt pateicību.
-
Palūdz kādam jaunpievērstajam pastāstīt, kā Svētais Gars viņu ietekmēja, kamēr viņš mācījās par Baznīcu. Lūdz šim cilvēkam dalīties tikai tajās pieredzēs, ar ko, viņaprāt, būtu pienācīgi dalīties.
Misijas vadītājiem un misijas vadītāju padomniekiem
-
Tu varētu aicināt misionārus iekļaut savās iknedēļas vēstulēs kādu no savām garīgajām pieredzēm.
-
Veicot intervijas vai sarunājoties ar misionāriem, laiku pa laikam apvaicājies viņiem par viņu rīta un vakara lūgšanām. Ja nepieciešams, apspried ar viņiem to, kā padarīt šīs lūgšanas jēgpilnākas.
-
Pajautā misionāriem, kā viņi palīdz viņu mācītajiem cilvēkiem sajust un atpazīt Svēto Garu.