„6. nodaļa: Tiecies pēc Kristum piemītošajām īpašībām”, Sludini Manu evaņģēliju: ceļvedis Jēzus Kristus evaņģēlija sludināšanā (2023. g.)
„6. nodaļa”, Sludini Manu evaņģēliju
6. nodaļa
Tiecies pēc Kristum piemītošajām īpašībām
Apdomā!
-
Kā Kristum piemītošo īpašību izkopšana palīdzēs man īstenot manu misionāra mērķi?
-
Kā es varu gan izkopt, gan iemantot Kristum piemītošās īpašības?
-
Kuras īpašības vai kuru īpašību izkopšanai man vajadzētu pievērsties šobrīd?
Ievads
Savas laicīgās kalpošanas sākumā, staigājot gar Galilejas jūru, Jēzus Kristus uzrunāja divus zvejniekus — Pēteri un Andreju. „Nāciet Man līdzi,” Viņš teica, „Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Mateja 4:19; skat. arī Marka 1:17.)
Tas Kungs Savā darbā ir aicinājis arī tevi. Viņš aicina, lai arī tu Viņam sekotu. „Kādiem vīriem jums jābūt?” Viņš vaicāja. „Patiesi, Es saku jums, tādiem kā Es.” (3. Nefija 27:27.)
Dažās Sludini Manu evaņģēliju nodaļās ir aprakstīts tas, kas tev kā misionāram ir jādara: kā tev ir jāstudē, kā jāmāca un kā jāizvirza mērķi. Taču tikpat svarīgi, kā tas, ko tu dari, ir tas, kāds tu esi un kāds tu kļūsti. Par to arī vēsta šī nodaļa.
Svētajos Rakstos ir aprakstītas Kristum piemītošās īpašības, kuru izkopšanai ir būtiska loma gan kalpojot misijā, gan visas turpmākās dzīves gaitā. Kristum piemītošā īpašība ir Glābēja dabas un rakstura iezīme jeb tikums. Šajā nodaļā ir aprakstītas dažas no tām. Studē par tām un ar tām saistītās rakstvietas. Studējot citas rakstvietas, pievērs uzmanību arī citām Kristum piemītošajām īpašībām.
Personīgās studijas
Studē Mācības un Derību 4. nodaļu. Kuras īpašības, saskaņā ar Tā Kunga teikto, ir svarīgas misionāru darbā? Kā šo īpašību izkopšana palīdzēs tev īstenot savu misionāra mērķi?
Meklējiet šo Jēzu
Pravietis Moronijs aicināja: „Es gribu ieteikt jums meklēt šo Jēzu, par ko pravieši un apustuļi ir rakstījuši.” (Etera 12:41.) Viens no būtiskiem veidiem, kā meklēt Jēzu, ir uzcītīgi censties mācīties par Viņu un līdzināties Viņam. Tava misija ir lielisks periods, kad tam pievērsties.
Cenšoties līdzināties Kristum, tu spēsi veiksmīgāk īstenot savu misionāra mērķi. Viņa īpašībām kļūstot par daļu no tava rakstura, tu sajutīsi prieku un mieru un piedzīvosi garīgu izaugsmi. Tādējādi tu arī veidosi pamatu, uz kura balstīties, lai turpinātu Viņam sekot visas dzīves garumā.
Dieva dāvanas
Kristum piemītošās īpašības ir Dieva dāvanas. Tāpat kā viss labais, arī šīs dāvanas nāk caur „Dieva Tēva un arī Tā Kunga Jēzus Kristus, un Svētā Gara, … labvēlīb[u]” (Etera 12:41).
Cenšoties izkopt Kristus īpašības, pievērsies Viņam (skat. Mācības un Derību 6:36). Šīs īpašības nav daļa no darāmo darbu saraksta. Tās nav metodes, ko tu apgūsti pašpilnveides programmas ietvaros. Tās netiek nopelnītas tikai personīgās apņēmības dēļ. Tās var iemantot, cenšoties kļūt vēl uzticīgākam Jēzus Kristus māceklim.
Lūdz, lai Dievs tevi svētītu ar šīm īpašībām. Pazemīgi atzīsti savas vājības un nepieciešamību pēc Viņa spēka tavā dzīvē. Tādējādi Viņš „darīs, ka vājības kļūs [tev] par spēku” (Etera 12:27).
Pakāpenisks process
Cenšanās līdzināties Glābējam ir pakāpenisks process visa mūža garumā. Ja tu vēlies iepriecināt Dievu, pilnveidojies soli pa solim.
Esi pacietīgs pret sevi. Dievs zina, ka pārmaiņas un izaugsme prasa laiku. Viņš priecājas par tavām sirsnīgajām vēlmēm un svētīs tevi ikvienā no taviem centieniem.
Cenšoties līdzināties Kristum, tavas vēlmes, domas un rīcība mainīsies. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu un Svētā Gara spēku tu tiksi attīrīts (skat. Mosijas 3:19).
Svētais Gars vairo un pilnveido mūsu spējas. Viņš iedvesmo uz „tikumību, laipnību, labestību, labsirdību, maigumu un žēlsirdību. … Īsumā sakot, Tas ir kā smadzenes kauliem, prieks sirdij, gaisma acīm, mūzika ausīm un dzīvība visai mūsu būtībai.” (Pārlijs P. Prets, Key to the Science of Theology [1855], 98.–99. lpp.)
Svēto Rakstu studijas
Kas šajos pantos tiek mācīts par sekošanu Jēzus Kristus piemēram?
Ko tu vari mācīties par Kristum piemītošo īpašību izkopšanu no dotajām rakstvietām?
Ticība Jēzum Kristum
Lai ticība vedinātu pie glābšanas, tev tā ir jāvērš uz Jēzu Kristu (skat. Apustuļu d. 4:10–12; Mosijas 3:17; Moronija 7:24–26). Ticot Kristum, tu paļaujies uz Viņu kā uz Dieva Vienpiedzimušo Dēlu. Tev ir pārliecība, ka, nožēlojot grēkus, tu saņemsi grēku piedošanu caur Viņa veiktās Izpirkšanas upuri un tiksi svētīts ar Svēto Garu (skat. 3. Nefija 27:16, 20).
Ticība nav pilnīgas zināšanas. Drīzāk, tā ir Svētā Gara sniegtā pārliecība par to, ko tu neredzi, bet kas ir patiess. (Skat. Almas 32:21.)
Ticība tiek izrādīta rīcībā. Šajā rīcībā ir ietverta sekošana Glābēja mācībām un piemēram. Tajā ir ietverta kalpošana līdzcilvēkiem, palīdzot viņiem sekot Kristum. Ticība tiek izrādīta arī uzcītībā, grēku nožēlā un mīlestībā.
Ticība ir spēka avots. Izrādot ticību Jēzum Kristum, tu tiksi svētīts ar Viņa spēku, atbilstoši taviem apstākļiem. Darbojoties saskaņā ar Tā Kunga gribu, tu varēsi pieredzēt brīnumus. (Skat. Jēkaba 4:4–7; Moronija 7:33; 10:7.)
Jo pamatīgāk tu iepazīsi Jēzu Kristu un Viņa mācības, jo stiprāka kļūs tava ticība Viņam. Tā vairosies, kad tu studēsi Svētos Rakstus, sirsnīgi lūgsi un ievērosi baušļus. Šaubas un grēks grauj ticību.
„Ticība nav tikai izjūta; tas ir arī lēmums. Ar lūgšanām, studijām, paklausību un derībām mēs veidojam un stiprinām savu ticību. Mūsu pārliecība par Glābēju un Viņa darbu pēdējās dienās kļūst par spēcīgu lupu, caur kuru skatoties mēs spriežam par visu pārējo. Tad, saskaroties ar dzīves pārbaudījumiem, … mums ir pa spēkam izvēlēties pareizo ceļu.” (Nīls L. Andersens, „It’s True, Isn’t It? Then What Else Matters?”, Liahona, 2007. g. maijs, 74. lpp.)
Svēto Rakstu studijas
Kas ir ticība?
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Ticība, Ticēt”
-
Topical Guide (angļu valodā): „Faith”
Kā tu vari iegūt ticību un ko tu vari paveikt, pateicoties tai?
Kādas svētības tu vari iegūt, pateicoties ticībai?
Cerība
Cerība nav tikai pozitīvas iedomas. Tā ir nezūdoša pārliecība, kas pamatojas tavā ticībā Kristum, par to, ka Dievs izpildīs tev dotos solījumus (skat. Moronija 7:42). Tās ir gaidas uz labo, kas notiks caur Kristu (skat. Ebrejiem 9:11).
Tavs galvenais cerības avots ir Jēzus Kristus. Pravietis Mormons jautāja: „Kas ir tas, uz ko jūs cerēsit?” Tad viņš atbildēja: „Jums būs cerība caur Kristus Izpirkšanu un Viņa augšāmcelšanās spēku tikt uzceltiem mūžīgā dzīvē, un tas ir dēļ jūsu ticības Viņam, saskaņā ar solījumu.” (Moronija 7:41; skat. 40.–43. pantu.)
Ja tu vērsīsi savu cerību uz Kristu, tev būs pārliecība par to, ka viss notiekošais beigu beigās nāks tev par labu (skat. Mācības un Derību 90:24). Šī pārliecība palīdzēs tev pastāvēt ticībā, saskaroties ar pārbaudījumiem. Tā var palīdzēt arī mācīties no pārbaudījumiem un attīstīt garīgo izturību un spēku. Cerība Kristū kalpo par enkuru tavai dvēselei (skat. Etera 12:4).
Tā sniedz pārliecību, ka Dievs pavairos tavus uzcītīgos un taisnīgos pūliņus (skat. Mācības un Derību 123:17).
Viens no veidiem, kā vairot cerību, ir grēku nožēlošana. Tiekot attīrītiem un saņemot piedošanu caur Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas upuri, mūsu cerība vairojas un atdzimst (skat. Almas 22:16).
Nefijs aicināja: „[Virzieties] uz priekšu ar nelokāmību Kristū, esot ar pilnīgu cerības spožumu un ar mīlestību uz Dievu un uz visiem cilvēkiem.” (2. Nefija 31:20.) Dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju, tu pilnveidosi savu spēju — būt cerību pārpilnam (skat. Romiešiem 15:13).
„Ciešanu brīžos mēs varam cieši turēties pie cerības, ka viss „strādās kopā [mūsu] labumam”, ja mēs sekosim Dieva praviešu padomam. Šī cerība uz Dievu, Viņa labestību un spēku mūs atspirdzina, dāvājot drosmi sarežģītu izaicinājumu laikā, un dod spēku tiem, kuri jūtas baiļu, šaubu un izmisuma nospiedošā sloga apdraudēti.” (Dīters F. Uhtdorfs, „Cerības bezgalīgais spēks” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2008. g. nov., 23. lpp.)
Svēto Rakstu studijas
Kas ir cerība un uz ko mēs ceram?
Žēlsirdība un mīlestība
Reiz kāds vīrs jautāja Jēzum: „Kurš ir augstākais bauslis bauslībā?” Jēzus atbildēja: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:36–39.)
Žēlsirdība ir „tīrā Kristus mīlestība” (Moronija 7:47). Tā ir Dieva mūžīgā mīlestība, ko Viņš jūt pret visiem Saviem bērniem.
Pravietis Mormons mācīja: „Lūdziet Tēvu ar visu savas sirds spēku, lai jūs varētu tikt piepildīti ar šo mīlestību.” (Moronija 7:48.) Lūdzot, lai tavu sirdi piepilda žēlsirdība, tu baudīsi Dieva mīlestību. Tava mīlestība pret līdzcilvēkiem pieaugs, un tu izjutīsi patiesas rūpes par viņu mūžīgo laimi. Tu uzlūkosi viņus kā Dieva bērnus ar potenciālu kļūt līdzīgiem Viņam un strādāsi viņu labā.
Lūdzot pēc žēlsirdības dāvanas, tava tieksme kavēties pie negatīvām izjūtām, piemēram, dusmām vai skaudības, mazināsies. Tu vairs nevēlēsies citus tiesāt vai kritizēt. Tev būs lielāka vēlme censties saprast viņus un viņu viedokli. Tu kļūsi pacietīgāks un centīsies palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri ir nonākuši grūtībās vai ieslīguši bezcerībā. (Skat. Moronija 7:45.)
Žēlsirdība, tāpat kā ticība, vedina rīkoties. Žēlsirdība vairojas, kalpojot citiem un ziedojoties viņu labā.
Žēlsirdībai ir pārveidojošs spēks. Debesu Tēvs dāvā to „visiem tiem, kas ir patiesie Viņa Dēla, Jēzus Kristus, sekotāji; … lai, kad Viņš parādīsies, mēs būtu līdzīgi Viņam, … lai mēs varētu tikt attīrīti tāpat kā Viņš ir šķīsts” (Moronija 7:48).
Svēto Rakstu studijas
Kas ir žēlsirdība?
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Žēlsirdība”
Kā Jēzus Kristus izrādīja žēlsirdību?
Ko tu vari mācīties par žēlsirdību no šiem pantiem?
Tikumība
„Mēs ticam, …ka [mums] jābūt tikumīgiem,” tiek paziņots Ticības apliecinājumos (1:13). Tikumība ir uz augstiem morāles standartiem balstīts domāšanas un rīcības modelis. Tā ir uzticība Dievam un citiem cilvēkiem. Būtiska tikumības sastāvdaļa ir tiekšanās būt tīram un šķīstam gan garīgi, gan fiziski.
Tikumība izriet no tavām domām un vēlmēm. „Lai tikumība rotā tavas domas nepārtraukti,” teica Tas Kungs (Mācības un Derību 121:45). Pievērsies taisnīgām, pacilājošām domām. Izmet no prāta necienīgas domas, nekavējoties pie tām.
Tavs prāts ir kā teātra skatuve. Ja tu ļausi uz šīs skatuves uzkavēties samaitātām domām, tev būs daudz lielāka tieksme grēkot. Taču, ja tu aktīvi centīsies pievērst prātu veselīgām domām, tev būs lielāka tieksme pieņemt to, kas ir tikumīgs, un vairīties no ļaunā. Esi gudrs attiecībā uz to, kam tu ļauj ienākt un palikt savā prātā.
Šķīstas domas palīdzēs tavai „paļāvībai kļūt stiprai Dieva klātbūtnē un … [tādējādi] Svētais Gars būs tavs pastāvīgais pavadonis” (Mācības un Derību 121:45–46).
Svēto Rakstu studijas
Ko tas nozīmē — būt tikumīgam?
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Tikumība”
-
Topical Guide: „Virtue, Virtuous”
Godprātība
Godprātība izriet no pirmā augstākā baušļa — mīlēt Dievu (skat. Mateja 22:37). Ja tu mīli Dievu, tu vienmēr esi Viņam uzticīgs. Tu, tāpat kā Helamana dēli, „[staigā] taisnīgi Viņa priekšā” (Almas 53:21).
Ja tev piemīt godprātība, tu saproti, ka pastāv pareizais un nepareizais, kā arī absolūtā patiesība — Dieva patiesība. Tu izmanto savu rīcības brīvību, lai veiktu izvēles saskaņā ar Dieva patiesību, un nekavējoties nožēlo grēkus, kad tas nav izdarīts. Tas, par ko tu izvēlies domāt un ko tu dari, kad tev šķiet, ka neviens to neredz, ir iespaidīga tavas godprātības mēraukla.
Godprātība nozīmē, ka tu nepazemini savus standartus un nemaini ierasto uzvedību, lai atstātu uz citiem iespaidu vai tiktu citu pieņemts. Tu rīkojies pareizi pat tad, ja citi izsmej tavu vēlmi būt patiesam pret Dievu (skat. 1. Nefija 8:24–28). Tu dzīvo godam it visās jomās, tai skaitā arī tajā, kā tu izpaudies tiešsaistē.
Ja tev piemīt godprātība, tu ievēro savas derības ar Dievu, kā arī savas taisnīgās saistības pret citiem.
Godprātība nozīmē būt godīgam pret Dievu, sevi, saviem vadītājiem un citiem cilvēkiem. Tu nemelo, nezodz, nekrāpies un nemaldini citus. Kad esi rīkojies nepareizi, tu uzņemies atbildību un nožēlo grēkus, nevis centies attaisnoties vai pamatot savu rīcību.
Dzīvojot godprātīgi, tu iemantosi iekšēju mieru un pašcieņu. Tas Kungs un līdzcilvēki tev uzticēsies.
Svēto Rakstu studijas
Kā Jēzus izrādīja Savu godprātību pat vissmagākajos brīžos?
Kā savu godprātību izrādīja jaunie kareivji Helamana karaspēkā?
Kā Daniēls izrādīja savu godprātību? Kā Dievs svētīja Daniēlu par viņa godprātību?
Kāpēc Tas Kungs mīlēja Džozefa Smita brāli Hairamu?
Zināšanas
Tas Kungs deva padomu: „Meklējiet zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību.” (Mācības un Derību 88:118.) Savas misijas laikā un visas dzīves garumā tiecies pēc zināšanām — īpaši garīgajām.
Katru dienu studē Svētos Rakstus, kā arī mūsdienu praviešu teikto. Studējot un lūdzot meklē atbildes uz konkrētiem jautājumiem un vērsies pēc palīdzības, sastopoties ar grūtībām un jauniem izaicinājumiem. Pievērs uzmanību tiem Svēto Rakstu pantiem, ko tu varētu izmantot, mācot citus cilvēkus vai atbildot uz viņu jautājumiem par evaņģēliju.
Ja tu uzcītīgi studēsi un lūgsi, Svētais Gars apgaismos tavu prātu. Tas tevi mācīs un sniegs izpratni. Tas tev palīdzēs pielietot Svēto Rakstu un pēdējo dienu praviešu mācības savā dzīvē. Tad tu, tāpat kā Nefijs, varēsi teikt:
„Mana dvēsele priecājas par šiem Rakstiem, un mana sirds pārdomā tos. … Lūk, mana dvēsele priecājas par Tā Kunga lietām, un mana sirds nepārtraukti domā par lietām, kuras es esmu redzējis un dzirdējis.” (2. Nefija 4:15–16.)
Svēto Rakstu studijas
Kā zināšanas var tev palīdzēt darīt Tā Kunga darbu?
Kā tu vari iegūt zināšanas?
Pacietība
Pacietība ir spēja uzticēties Dievam, kad nākas saskarties ar kavēkļiem, pretestību vai ciešanām. Savā ticībā tu paļaujies uz to, ka Dieva apsolītās svētības piepildīsies Viņa noteiktajā laikā.
Esot pacietīgs, tu raugies uz dzīvi no mūžības skatupunkta. Tu negaidi tūlītējas svētības vai rezultātus. Tavas taisnīgās vēlmes parasti tiks īstenotas „rindiņu pēc rindiņas, … nedaudz šur un nedaudz tur” (2. Nefija 28:30). Dažas no tām, iespējams, īstenosies tikai pēc šīs dzīves.
Pacietība nav dīkstāve vai pasīva atkāpšanās. Būt pacietīgam nozīmē „priecīgi [darīt] visu, kas ir mūsu spēkos”, kalpojot Dievam (Mācības un Derību 123:17). Tu iesēj, aplaisti un pabaro sēklu, un Dievs „ar laiku” dod augļus (Almas 32:42; skat. arī 1. korintiešiem 3:6–8). Tu sadarbojies ar Dievu, paļaujoties uz to, ka, tev paveicot savu daļu, Viņš paveiks Savu darbu Savā laikā un saskaņā ar katra personīgo rīcības brīvību.
Pacietība nozīmē arī ar drosmi, labvēlību un ticību pieņemt to, ko mēs nevaram mainīt.
Izkop pacietību savā mijiedarbībā ar citiem, tostarp savu pārinieku un tiem, kuriem tu kalpo. Esi pacietīgs arī pret sevi. Centies kļūt pēc iespējas labāks, vienlaikus apzinoties, ka pilnveidošanās notiek soli pa solim.
Tāpat kā ar citām Kristum piemītošajām īpašībām, arī pacietības izkopšana ir process mūža garumā. Pacietības izrādīšana var dziedinoši ietekmēt gan tavu dvēseli, gan apkārtējos.
„Būt pacietīgiem nozīmē aktīvi gaidīt un pastāvēt. Tas nozīmē — turēties pie kaut kā, darot visu, kas ir mūsu spēkos: strādājot, cerot un pielietojot ticību; ar rakstura stingrību panesot grūtības, pat ja mūsu sirds vēlmju piepildījums kavējas. Būt pacietīgam nenozīmē vienkārši izturēt, tas nozīmē — izturēt teicami!” (Dīters F. Uhtdorfs, „Turpiniet pacietībā” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2010. g. maijs, 57. lpp.)
Personīgās studijas
Studē Mosijas 28:1–9.
-
Ko vēlējās Mosijas dēli?
-
Kādu padomu Tas Kungs deva šiem misionāriem? (Skat. Almas 17:10–11; 26:27.)
-
Kādus augļus nesa viņu pacietība un uzcītība? (Skat. Almas 26. nodaļu.)
Pieraksti atbildes savā studiju dienasgrāmatā.
Svēto Rakstu studijas
Kādēļ ir svarīgi būt pacietīgam? Kā pacietība saistās ar ticību?
Pazemība
Pazemība ir gatavība pakļauties Tā Kunga gribai. Tā ir vēlme godināt Viņu par to, ko ir izdevies paveikt. Tā ir spēja būt apmācāmam (skat. Mācības un Derību 136:32). Tā ietver pateicību par Dieva svētībām un atziņu, ka mums pastāvīgi ir nepieciešama Viņa palīdzība. Viņš palīdz tiem, kuri ir pazemīgi.
Pazemība liecina par garīgo spēku, nevis vājumu. Pazemība būtiski sekmē garīgo izaugsmi (skat. Etera 12:27).
Pazemīgi paļaujoties uz To Kungu, tu iegūsi pārliecību, ka Viņa baušļi ir doti tavam labumam. Tu būsi drošs, ka, paļaujoties uz Viņu, tu vari paveikt visu, ko Viņš no tevis prasa. Tu būsi gatavs uzticēties Viņa kalpiem un sekot viņu padomam. Pazemība tev palīdzēs būt paklausīgam, čakli strādāt un kalpot.
Pazemības pretstats ir lepnība. Būt lepnam nozīmē paļauties uz sevi vairāk, nekā uz Dievu. Tas nozīmē arī to, ka pasaulīgais tiek vērtēts augstāk par dievišķo. Lepnībai ir konkurējošs raksturs — lepni cilvēki cenšas iegūt vairāk par citiem un uzskata, ka ir labāki par citiem. Lepnība ir liels klupšanas akmens.
Svēto Rakstu studijas
Ko tas nozīmē — būt pazemīgam?
-
Topical Guide: „Humility, Humble”
Kādas svētības tu vari saņemt, kļūstot pazemīgs?
Kā tu vari atpazīt pats savu lepnību?
Uzcītība
Uzcītība ir nemitīgi, dedzīgi pūliņi. Esot uzcītīgs misionāru darbā, tu izrādi savu mīlestību pret To Kungu. Uzcītīgi misionāri rod prieku un piepildījumu savā darbā (skat. Almas 26:16).
Uzcītība nozīmē darīt daudz ko labu no brīvas gribas tā vietā, lai gaidītu norādījumus no vadītājiem (skat. Mācības un Derību 58:27–29).
Turpini darīt labu pat tad, kad tas ir grūti vai kad tu jūties noguris. Tomēr centies saglabāt līdzsvaru un atpūties, lai tu „[ne]skrietu ātrāk, nekā [tu] spēj” (Mosijas 4:27).
Pievērs savu sirdi un intereses Tam Kungam un Viņa darbam. Izvairies no tā, kas novērš uzmanību no tavām prioritātēm. Velti laiku un pūles tam, kas tavā teritorijā būs visnoderīgākais un sniegs vislielāko labumu tevis mācītajiem cilvēkiem.
„Šī ir Tā Kunga Baznīca. Viņš mūs aicināja un paļāvās uz mums, lai gan zināja, ka mums piemīt vājības. Viņš zināja, ka mēs saskaramies ar pārbaudījumiem. Caur uzticīgu kalpošanu un Viņa veikto Izpirkšanu mēs varam iemācīties vēlēties to, ko Viņš vēlas, un kļūt tādi, kādiem mums ir jābūt, lai svētītu tos, kuriem mēs kalpojam Viņa vārdā. Ja mēs kalposim Viņam pietiekami ilgi un uzcītīgi, mēs tiksim izmainīti. Mēs varam kļūt arvien līdzīgāki Viņam.” (Henrijs B. Airings, „Darboties ar visu uzcītību” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2010. g. maijs, 62.–63. lpp.)
Svēto Rakstu studijas
Ko tas nozīmē — būt uzcītīgam?
-
Topical Guide: „Diligence, Diligent, Diligently”
Kādēļ Tas Kungs vēlas, lai tu būtu uzcītīgs?
Kā uzcītība saistās ar rīcības brīvību?
Paklausība
Kalpošana misijā izriet no tām derībām ar Dievu, kurās tu stājies, tiekot kristīts un apmeklējot templi. Kad tu tiki kristīts un saņēmi endaumentu, tu stājies derībā, apņemoties ievērot Viņa baušļus.
Ķēniņš Benjamīns mācīja: „Es vēlos, lai jūs padomātu par to, kuri tur Dieva baušļus, svētīto un laimīgo stāvokli. Jo lūk, viņi ir svētīti visās lietās gan laicīgi, gan garīgi; un, ja viņi iztur uzticīgi līdz galam, viņi tiek uzņemti debesīs, lai tādējādi viņi varētu dzīvot ar Dievu nebeidzamā laimes stāvoklī.” (Mosijas 2:41.)
Ievērojot baušļus, mēs izrādām Debesu Tēvam un Jēzum Kristum savu mīlestību (skat. Jāņa 14:15). Jēzus teica: „Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.” (Jāņa 15:10.)
Ievēro vadlīnijas, kas sniegtas materiālā Misijas standarti Jēzus Kristus mācekļiem. Seko arī sava misijas prezidenta un viņa sievas taisnīgajiem padomiem.
„Paklausība ir mūsu izvēle. Glābējs to skaidri mācīja. Saskaņā ar Lūkas 14:28 Džozefa Smita tulkojumā, Jēzus sniedza šādus norādījumus: „Tad nu apņemieties savās sirdīs, ka jūs darīsit to, ko Es mācīšu un pavēlēšu jums.” Tas ir tieši tik vienkārši. … To darot, mūsu garīgā noturība ievērojami palielināsies. Mēs izvairīsimies no Dieva doto līdzekļu izšķērdēšanas un no neauglīgiem un postošiem dzīves pagriezieniem.” (Deils G. Renlands, „Constructing Spiritual Stability” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2014. g. 16. sept.], 2. lpp., speeches.byu.edu.)
Svēto Rakstu studijas
Ko tu vari mācīties par paklausību no šiem pantiem?
Pieeja, ko izmantot, lai arvien vairāk līdzinātos Kristum
Šī pieeja palīdzēs tev izkopt un iemantot šajā nodaļā aprakstītās īpašības, kā arī citas Svētajos Rakstos minētās īpašības:
-
Izvēlies īpašību, ko tu gribētu izkopt.
-
Uzraksti šīs īpašības aprakstu.
-
Uzskaiti un studē rakstvietas, kurās ir minēti šīs īpašības piemēri vai kurās par to tiek mācīts.
-
Pieraksti savas domas un iespaidus.
-
Izvirzi mērķus un izstrādā plānu šīs īpašības izkopšanai.
-
Lūdz Dieva palīdzību šīs īpašības izkopšanā un iemantošanā.
-
Laiku pa laikam izvērtē savas sekmes.
„Tas Kungs svētī tos, kuri vēlas mainīties uz labu, kuri atzīst, ka viņiem ir nepieciešami baušļi, un cenšas tos ievērot, kuri tur godā Kristum piemītošos tikumus un no visas sirds tiecas tos iegūt. Ja jums šajos centienos neiet visai gludi, tad ziniet — tāpat ir arī ar visiem pārējiem, un Glābējs ir līdzās, lai palīdzētu jums virzīties uz priekšu. … Drīz vien jūs gūsiet panākumus, pēc kuriem tiecaties.” (Džefrijs R. Holands, „Rīt Tas Kungs darīs jūsu vidū brīnumus” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. maijs, 126. lpp.)
Personīgās studijas
Izvēlies kādu no šajā nodaļā vai citviet Svētajos Rakstos minētajām īpašībām. Izmanto iepriekšminēto pieeju, lai to izprastu un izkoptu.
Aplūko savu misionāra nozīmīti. Kā tā atšķiras no tām, ko nēsā dažādu uzņēmumu darbinieki? Pievērs uzmanību tam, ka uz tavas nozīmītes ir izcelts tavs un Glābēja vārds.
-
Kā tu vari vēl veiksmīgāk pārstāvēt Glābēju, būdams viens no Viņa mācekļiem?
-
Kāpēc ir svarīgi, lai cilvēkiem tavs vārds pozitīvā ziņā saistītos ar Glābēja vārdu?
Pieraksti savas domas savā studiju dienasgrāmatā.
Svēto Rakstu studijas
Pārskati īpašības, kas ir uzskaitītas dotajās rakstvietās. Pieraksti savas domas savā studiju dienasgrāmatā.
Idejas studijām un apgūtā piemērošanai
Personīgās studijas
-
Laiku pa laikam veic „Īpašību pašvērtējumu”, kas ir pievienots šīs nodaļas beigās.
-
Izvēlies kādu no šajā nodaļā aprakstītajām īpašībām un padomā par šiem jautājumiem:
-
Kā es varu uzzināt vairāk par šo īpašību?
-
Kā šīs īpašības izkopšana palīdzēs man kļūt par veiksmīgāku Jēzus Kristus evaņģēlija sludinātāju?
-
-
Uzmeklē Kristum piemītošo īpašību piemērus Svētajos Rakstos minēto vīriešu un sieviešu dzīvē. Pieraksti savas domas savā studiju dienasgrāmatā.
-
Uzmeklē Kristum piemītošo īpašību piemērus, kas tiek minēti Baznīcas garīgajās dziesmās. Cenšoties izkopt kādu īpašību, iegaumē kādas garīgās dziesmas vai citas dziesmas vārdus, kas tevi stiprina un dod spēku. Atkārto šīs dziesmas vārdus vai izdziedi to pie sevis, lai gūtu iedvesmu un ieaicinātu Svēto Garu.
Pārniecības studijas un pārinieku apmaiņa
-
Studējiet atsauces par Kristum piemītošajām īpašībām Evaņģēlija bibliotēkā vai citos apstiprinātos avotos. Pārrunājiet, kā jūs varētu pielietot apgūto. Vēl jūs varētu pārrunāt to, ko esat iemācījušies, katrs personīgi cenšoties līdzināties Kristum.
Apgabala padome, zonas konferences un misijas vadītāju padome
-
Vairākas dienas pirms padomes vai konferences palūdz misionāriem sagatavot piecu minūšu garu uzrunu par kādu Kristum piemītošu īpašību. Sanāksmes laikā atvēli laiku tam, lai daži misionāri varētu uzstāties ar savām uzrunām.
-
Iedali misionārus četrās grupās un dod viņiem šādus uzdevumus:
1. grupa: Izlasiet 1. Nefija 17:7–16 un atbildiet uz šiem jautājumiem:
-
Kā Nefijs izrādīja savu ticību?
-
Kā Nefija rīcībā atspoguļojās viņam piemītošās Kristus īpašības?
-
Ko Tas Kungs apsolīja Nefijam?
-
Kā šo stāstu var attiecināt uz misionāru darbu?
2. grupa: Izlasiet Marka 5:24–34 un atbildiet uz šiem jautājumiem:
-
Kā šī sieviete izrādīja ticību Jēzum Kristum?
-
Kāpēc viņa tika dziedināta?
-
Kā mēs varam sekot viņas piemēram, veicot misionāra darbu?
3. grupa: Izlasiet Jēkaba 7:1–15 un atbildiet uz šiem jautājumiem:
-
Kā Jēkabs ieguva tik lielu ticību, lai varētu pretoties Šerema uzbrukumam?
-
Kā Jēkabs izrādīja savu ticību, runājot ar Šeremu?
-
Kā Jēkaba rīcībā atspoguļojās viņam piemītošās Kristus īpašības?
4. grupa: Izlasiet Džozefs Smits — Vēsture 1:8–18 un atbildiet uz šiem jautājumiem:
-
Kā Džozefs Smits izrādīja ticību Jēzum Kristum?
-
Kā viņa ticība tika pārbaudīta?
-
Kā Džozefa rīcībā atspoguļojās viņam piemītošās Kristus īpašības?
-
Kā mēs varam sekot Džozefa Smita piemēram?
Kad grupas būs pabeigušas uzdoto, sapulcini visus misionārus un lūdz, lai viņi pastāsta par gūtajām atziņām.
-
Misijas vadītāji un misijas vadītāju padomnieki
-
Aicini misionārus izlasīt vienu no četriem Jaunās Derības evaņģēlijiem vai 3. Nefija 11.–28. nodaļu. Palūdz viņiem pasvītrot visu to, ko no Glābēja darītā varētu darīt arī viņi.
-
Mācot misionāriem par uzcītību, pastāsti, kā tā saistās ar mērķu izvirzīšanu un laika plānošanu. Paskaidro, ka uzcītīga pievēršanās cilvēku mācīšanai ir mīlestības izpausme.
-
Interviju vai sarunu laikā palūdz misionāriem pastāstīt par kādu īpašību, ko viņi cenšas izkopt.
Īpašību pašvērtējums
Šī uzdevuma mērķis ir palīdzēt tev saskatīt garīgās pilnveides iespējas. Izlasi tālāk sniegtos apgalvojumus. Izvērtē to, cik lielā mērā tu vari piekrist minētajam apgalvojumam, un izvēlies atbilstošu atbildi. Pieraksti šīs atbildes savā studiju dienasgrāmatā.
Neviens cilvēks nevarētu atbildēt ar „vienmēr” uz katru minēto apgalvojumu. Garīgā pilnveidošanās notiek visa mūža garumā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tas ir aizraujoši un sniedz gandarījumu — mums ir neskaitāmas iespējas augt un saņemt izaugsmes sniegtās svētības.
Esi mierā ar to, kāds esi šobrīd. Apņemies pielikt garīgus pūliņus sevis pilnveidošanai. Lūdz Dievam palīdzību. Pieredzot neveiksmes, nezaudē pārliecību par to, ka Viņš tev palīdzēs. Lūdzot Dievu, lūdz Viņa norādījumus attiecībā uz to, kurām īpašībām pievērsties dažādos savas misijas periodos.
Vērtējumu atšifrējums
-
1 = nekad
-
2 = dažreiz
-
3 = bieži
-
4 = gandrīz vienmēr
-
5 = vienmēr
Ticība
-
Es ticu Kristum un pieņemu Viņu kā savu Glābēju. (2. Nefija 25:29)
-
Es esmu pārliecināts, ka Dievs mani mīl. (1. Nefija 11:17)
-
Es uzticos Glābējam pietiekami, lai pieņemtu Viņa gribu un darītu to, ko Viņš no manis prasa. (1. Nefija 3:7)
-
Es ticu, ka caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu un ar Svētā Gara spēku es varu saņemt grēku piedošanu un tikt iesvētīts, ja vien nožēloju grēkus. (Ēnosa 1:2–8)
-
Es ticu, ka Dievs uzklausa manas lūgšanas un atbild uz tām. (Mosijas 27:14)
-
Dienas gaitā es domāju par Glābēju un atceros, ko Viņš ir paveicis manā labā. (Mācības un Derību 20:77, 79)
-
Es ticu — ja mēs veltīsim savu dzīvi Dievam un Viņa Dēlam, Viņš manā un citu dzīvē īstenos daudz laba. (Etera 12:12)
-
Es zinu ar Svētā Gara spēku, ka Mormona Grāmata ir patiesa. (Moronija 10:3–5)
-
Es ticu, ka varu paveikt to, ko Kristus no manis sagaida. (Moronija 7:33)
Cerība
-
Viena no manām kvēlākajām vēlmēm ir iemantot mūžīgo dzīvi celestiālajā valstībā. (Moronija 7:41)
-
Es esmu pārliecināts, ka būšu laimīgs un veiksmīgs misionārs. (Mācības un Derību 31:3–5)
-
Domājot par savu nākotni, es jūtu mieru un optimismu. (Mācības un Derību 59:23)
-
Es ticu, ka pienāks diena, kad es dzīvošu kopā ar Dievu un kļūšu līdzīgs Viņam. (Etera 12:4)
Žēlsirdība un mīlestība
-
Es no visas sirds vēlos, lai mani līdzcilvēki varētu baudīt mūžīgo laimi un labklājību. (Mosijas 28:3)
-
Lūdzot Dievu, es lūdzu pēc žēlsirdības — tīrās Kristus mīlestības. (Moronija 7:47–48)
-
Es cenšos izprast citu cilvēku jūtas un domas. (Jūdas 1:22)
-
Es piedodu tiem, kuri mani ir aizvainojuši vai nodarījuši man pāri. (Efeziešiem 4:32)
-
Es mīloši palīdzu tiem, kuri jūtas vientuļi, ir nonākuši grūtībās vai kurus ir pārņēmusi bezcerība. (Mosijas 18:9)
-
Kad rodas iespēja, es izrādu citiem savu mīlestību un rūpes, kalpojot viņiem ar saviem vārdiem un darbiem. (Lūkas 7:12–15)
-
Es meklēju iespējas kalpot citiem. (Mosijas 2:17)
-
Es izsakos par citiem pozitīvi. (Mācības un Derību 42:27)
-
Es esmu pieklājīgs un pacietīgs — pat pret tiem cilvēkiem, ar kuriem nav viegli. (Moronija 7:45)
-
Es priecājos par citu sasniegumiem. (Almas 17:2–4)
Tikumība
-
Es esmu šķīsts un tikumīgs. (Psalmu 24:3–4)
-
Es vēlos darīt labu. (Mosijas 5:2)
-
Es pievēršos taisnīgām, pacilājošām domām, atmetot visas samaitātās domas. (Mācības un Derību 121:45)
-
Es nožēloju grēkus un cenšos pārvarēt savas vājības. (Mācības un Derību 49:26–28; Etera 12:27)
-
Es jūtu Svētā Gara ietekmi savā dzīvē. (Mācības un Derību 11:12–13)
Godprātība
-
Es vienmēr esmu uzticīgs Dievam. (Mosijas 18:9)
-
Es nepazeminu savus standartus un nemainu ierasto uzvedību, lai atstātu uz citiem iespaidu vai tiktu citu pieņemts. (1. Nefija 8:24–28)
-
Es esmu godīgs pret Dievu, pats pret sevi, saviem vadītājiem un citiem cilvēkiem. (Mācības un Derību 51:9)
-
Uz mani var paļauties. (Almas 53:20)
Zināšanas
-
Es jūtos pārliecināts par savu evaņģēlija doktrīnas un principu izpratni. (Almas 17:2–3)
-
Es studēju Svētos Rakstus katru dienu. (2. Timotejam 3:16–17)
-
Es cenšos saprast patiesību un rast atbildes uz saviem jautājumiem. (Mācības un Derību 6:7)
-
Es tiecos pēc zināšanām un vadības no Svētā Gara. (1. Nefija 4:6)
-
Es turu augstā vērtē evaņģēlija doktrīnu un principus. (2. Nefija 4:15)
Pacietība
-
Es pacietīgi gaidu, kad piepildīsies Tā Kunga svētības un apsolījumi. (2. Nefija 10:17)
-
Es protu gaidīt, neizjūtot sarūgtinājumu vai neapmierinātību. (Romiešiem 8:25)
-
Es pacietīgi stājos pretī grūtībām savā misionāru darbā. (Almas 17:11)
-
Es esmu pacietīgs pret citiem. (Romiešiem 15:1)
-
Es esmu pacietīgs pret sevi un paļaujos uz To Kungu, cenšoties pārvarēt savas vājības. (Etera 12:27)
-
Es stājos pretī grūtībām ar pacietību un ticību. (Almas 34:40–41)
Pazemība
-
Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs. (Mateja 11:29)
-
Es paļaujos uz Dieva palīdzību. (Almas 26:12)
-
Es esmu pateicīgs par visām svētībām, ko esmu saņēmis no Dieva. (Almas 7:23)
-
Manas lūgšanas ir patiesas un sirsnīgas. (Ēnosa 1:4)
-
Es augsti vērtēju savu vadītāju un skolotāju norādījumus. (2. Nefija 9:28–29)
-
Es cenšos pakļauties Dieva gribai. (Mosijas 24:15)
Uzcītība
-
Es turpinu cītīgi strādāt pat tad, kad mani neviens neuzrauga. (Mācības un Derību 58:26–27)
-
Savā darbā es pievēršos pašam svarīgākajam. (Mateja 23:23)
-
Es lūdzu personīgi vismaz divreiz dienā. (Almas 34:17–27)
-
Manas domas ir pievērstas misionāru darbam. (Mācības un Derību 4:2, 5)
-
Es pastāvīgi izvirzu mērķus un plānoju savu darbu. (Mācības un Derību 88:119)
-
Es cītīgi strādāju, līdz darbs ir padarīts. (Mācības un Derību 10:4)
-
Strādājot es gūstu prieku un gandarījumu. (Almas 36:24–25)
Paklausība
-
Savās lūgšanās es lūdzu pēc spēka pretoties kārdinājumiem un rīkoties pareizi. (3. Nefija 18:15)
-
Es esmu tempļa rekomendācijas cienīgs. (Mācības un Derību 97:8)
-
Es labprāt ievēroju misijas noteikumus un sekoju savu vadītāju padomam. (Ebrejiem 13:17)
-
Es cenšos dzīvot saskaņā ar evaņģēlija likumiem un principiem. (Mācības un Derību 41:5)