Man tuvs cilvēks ir gejs. Ko man darīt?

Sāciet ar mīlestības izrādīšanu

Sarunas ar kādu par homoseksuālām tieksmēm var būt biedējošas un mulsinošas. Jūsu bērns, dzīvesbiedrs vai kāds ģimenes loceklis, iespējams, nezina, kā ar jums par to runāt. Dažkārt jums var šķist, ka jūs neesat pietiekami zinoši, lai par to runātu. Lai gan jūs ne vienmēr varētu zināt, kā izturēties pret grūtībām, ar ko saskaras jūsu tuvinieks, jūs nekad nenožēlosiet, ja būsiet izturējušies mīloši un saprotoši.

Jūs nekad nenožēlosiet, ja būsiet teikuši: „Es tevi mīlu.”

Jūs nekad nenožēlosiet, ja būsiet aplikuši rokas ap savu tuvinieku un viņu apskāvuši. Jūs nekad nenožēlosiet, ja būsiet klausījušies. Jūs nekad nenožēlosiet, ja būsiet centušies saprast.

Ja jūs reaģējat pārāk asi, sadusmojaties vai pasakāt ko tādu, ko vēlāk nožēlojat, nezaudējiet drosmi. Šis ir viens mirklis sarunai, kas ilgs visu mūžu. Nekad nav par vēlu atvainoties.

Ja jūs uzzināt par sev tuva cilvēka homoseksuālajām tieksmēm no kāda cita cilvēka, neuztveriet to personīgi. Sarunas par homoseksuālām tieksmēm var būt biedējošas un mulsinošas. Iespējams, jūsu tuvinieks nezināja, kā ar jums par to runāt.

Izjust skumjas ir dabiska reakcija. Vai jūtat, ka jūsu sapnis par „ideālo” ģimeni izplēn? Vai jūs baidāties pazaudēt tuvas attiecības? Vai jūs baidāties, ka pret jūsu tuvinieku neizturēsies laipni? Šīs sajūtas ir dabiskas. Par skumjām nav jākaunas.

Nevainojiet sevi par tuvinieka homoseksuālajām tieksmēm. Neviens nav vainīgs. Nevajag nevienu vainot, tas nepalīdz.

Meklējiet garīgu vadību

Jums kā ģimenes loceklim visneproduktīvākā lūgšana sākas ar jautājumu — „Kāpēc?”. Tuvu tai ir lūgšana: „Lūdzu, atbrīvo no tā nekavējoties.” Vislabākais jautājums, ko varat uzdot, — „Kā?”. Kā es varu palīdzēt? Kā es varu atbalstīt savu tuvinieku tajā, kas viņam/-ai ir nepieciešams? Ko mēs no tā varam mācīties?

Iegūstiet zināšanas un izstudējiet visu pieejamo informāciju. Parunājiet ar savu bīskapu vai draudzes prezidentu un saņemiet padomu no Tā Kunga pilnvarota kalpa. Ja sajūtat pamudinājumu, palūdziet viņam priesterības svētību, lai jūs varētu palīdzēt savam tuviniekam. Daži cilvēki rod jaunu skatījumu uz dzīvi atbalsta grupās vai apmeklējot templi. Patiesībā nav labākas vietas, kur rast mieru un tālejošāku skatījumu uz dzīvi, kā templī.

Veiciniet izpratni

Pulciniet ap sevi tādus cilvēkus, kas jūs pacilā. Dažiem cilvēkiem rūp. Bet daži cilvēki ir ziņkārīgi. Atbildēšana uz jautājumiem var palīdzēt veicināt izpratni, taču var arī nogurdināt. Noteikti piepildiet sevi ar garīgo spēku, kvalitatīvi pavadot laiku svētās vietās. Un nevienam nerūp vairāk, kā jūsu Debesu Tēvam.

Mācīšanās būt par vecāku šajā ceļojumā veicinās jūsu izaugsmi. Meklējot Svētā Gara vadību, jūs tuvosities Dievam, savam bērnam un, ja tas attiecas uz jums, savam dzīvesbiedram. Atcerieties cienīt rīcības brīvību. Ja jūsu dzīvesbiedrs nepiekrīt jūsu tālākās rīcības plānam, izrunājiet to cieņpilni. Ja jūsu bērns izdara izvēles, kurām jūs nepiekrītat, laipnā veidā dariet viņam/-ai zināmas savas sajūtas. Nekad nemēģiniet viņu kontrolēt vai manipulēt ar viņu. Veltiet viņam/-ai savu laiku un aplieciniet savu mīlestību pret viņu.

Līdzsvars starp mīlestību un likumu

„Kā pēdējo dienu svētie, daudzi no mums — ne visi, bet daudzi no mums — nosliecas par labu likumam un dara to veidā, kas nepauž mīlestību.

Es saņemu daudzas vēstules no cilvēkiem, kuri jūtas vīlušies kāda ģimenes locekļa izvēlēs. Un viņi jautā: „Ko mums darīt?” Pirmkārt, ko es vienmēr iesaku, — turpināt viņus mīlēt. Galu galā to jūs varat darīt vienmēr. Mums jāpatur prātā Tā Kunga baušļi, kurus es saukšu par likumu, kā arī augstākais bauslis — mīlēt citam citu. Un tie nonāk pretrunā cits ar citu brīdī, kad kāds, ar ko mēs uzturam attiecības, neievēro baušļus jeb neievēro likumu. Un mums kļūst grūtāk uzturēt ar viņiem attiecības un viņus mīlēt. Un tomēr, ja mēs mīlam šo cilvēku un tajā pašā laikā stingri turamies pie mūsu pienākuma pret likumu, tas ir iespējams. …

Mums nevajadzētu uzsākt sarunu, strīdoties ar cilvēkiem, kuri izdara atšķirīgas izvēles no tām, kuras mēs vēlētos. Vislabākais veids, kā mums iesākt sarunu, ir jautājot: „Kāds ir tavs redzējums? Kādas ir tavas pamatvērtības? Ko tu vēlies paveikt?” Un tad šīs sarunas kontekstā mēs varam paskaidrot, ka mums rūp Tā Kunga baušļi, jo mums ir svarīgi palikt uz šī mūžīgās dzīves ceļa.

Mums ir doti baušļi. Kad mēs paklausām šiem baušļiem, mēs esam paklausīgi. Paklausot baušļiem, mēs dzīvojam saskaņā ar mūžīgo likumu, kas ļauj mums pilnveidoties un virzīties uz mūžīgo dzīvi. Glābējs pavēlēja Saviem sekotājiem „[citam citu mīlēt], kā [Viņš mūs ir] mīlējis” (Jāņa 13:34). Tāpēc mēs uzlūkojam to, kā Viņš mūs mīlēja. Viņš ziedojās mūsu dēļ. Viņš vienmēr rūpējās par cilvēku kā atsevišķu indivīdu. Viņš atrada brīnišķīgu pieeju cilvēkiem. Es domāju, ka tas viss norāda uz to, ka mēs varam mīlēt cits citu, tāpat kā Viņš mūs mīlēja. Raugoties uz Viņu kā uz mūsu paraugu, mums vienmēr vajadzētu sniegties pretī cilvēkiem, lai iekļautu ikvienu” (Dalins H. Oukss, „Love and Law” („Mīlestība un likums”), vietnē ChurchofJesusChrist.org).

Dievišķā mīlestība neattaisno grēku, „jo Es, Tas Kungs, nevaru raudzīties uz grēku pat ar vismazāko atlaidi”, taču tā dedzīgi vēlas piedot, — „tomēr, tam, kas nožēlo grēkus un pilda Tā Kunga baušļus, tiks piedots” (Mācības un Derību 1:31–32). Tāpat arī mums nevajadzētu atkāpties, dzīvojot pēc Dieva baušļiem un pastāvot par tiem, taču tajā pašā laikā mums būtu jāatspoguļo Dieva mīlestība, mīlot citam citu tik atklāti un pilnīgi, lai neviens nejustos atstumts vai vientuļš un nezaudētu cerību.

Sarunas par depresiju un pašnāvību

Depresijas sajūta ir īsta, un tā var nomākt un novājināt. Bieži vien profesionālas konsultācijas un medicīniskā aprūpe var palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar depresiju. Kad depresīvās sajūtas noved līdz pašnāvnieciskām domām, ir svarīgi, lai būtu kāds, ar ko parunāt. Cilvēki, kuriem ir pašnāvnieciskas domas, pieredz nopietnas fiziskas, garīgas vai emocionālas sāpes; viņi bieži ir izolēti; un viņiem var šķist, ka nav cerības uz nākotni. Viņiem var šķist, ka nav cita veida, kā izbeigt šīs nepanesamās sāpes, kā vien atņemot sev dzīvību. Domas par pašnāvību bieži tiek apdomātas, apsvērtas un apcerētas, pirms tās tiek īstenotas. Iejaukšanās šajā pārdomu laikā var glābt kādam dzīvību.

Pašnāvības novēršana sākas ar brīdinājuma zīmju atpazīšanu. Brīdinājuma zīmju uzskaitījumu angļu valodā var apskatīt vietnē American Foundation of Suicide Prevention (Amerikas Pašnāvību novēršanas fonds).

Ja šķiet, ka kāds ir pakļauts šim riskam, vislabāk ir parunāt ar viņu. Tas var šķist neveikli vai pārdroši, taču cilvēkiem, kas cieš no depresijas, bieži vien ļoti nepieciešams kāds, ar ko parunāties, kāds, kas viņiem palīdzētu saprast domas un sajūtas. Šīs sarunas var būt grūtas, taču tās ir būtiskas, lai mazinātu izolētības un bezcerības sajūtu, kas var novest līdz pašnāvībai. Ja šķiet, ka persona drīzumā varētu izdarīt pašnāvību, zvaniet „The national suicide prevention lifeline” („Nacionālajam pašnāvības novēršanas dienestam”, ASV) pa tālruni 1-800-273-TALK (8255).

Krīzes palīdzības dienests, ChurchofJesusChrist.org