Ieteikumi mācīšanai dažādos apstākļos un dažādiem audzēkņiem

Mācīšana pēc Glābēja parauga ar tās principiem var tikt piemērota jebkuros mācīšanas apstākļos: mācot mājās, baznīcā un arī citviet. Taču katrā no šīm iespējām ir savi īpašie apstākļi. Šajā sadaļā ir doti papildus ieteikumi dažādu audzēkņu mācīšanai dažādos apstākļos.

Mājas un ģimene

Mājas ir vislabākā vieta, kur mācīt un apgūt evaņģēliju

Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis, ka mājām vajadzētu būt par „centrālo evaņģēlija apguves vietu” (skat. vispārējās konferences vēstījumu „Kļūsim par priekšzīmīgiem pēdējo dienu svētajiem”, Liahona, 2018. g. nov., 113. lpp.). Kaut arī mācīšana baznīcā vai seminārā ir vērtīga un nepieciešama, tā ir paredzēta mājās notiekošā mācību procesa atbalstīšanai. Galvenā un labākā vieta evaņģēlija apguvei katram no mums personīgi un kopā ar ģimeni ir mājas.

Taču tas nebūt nenozīmē, ka efektīva evaņģēlija apguve mājās noris automātiski; tā prasa apzinātus pūliņus. Prezidents Nelsons ir ierosinājis, ka jums varētu būt nepieciešams „pārveidot savas mājas” — ne jau obligāti nojaucot sienas vai uzliekot jaunu grīdas segumu, bet, iespējams, izvērtējot savās mājās valdošo gaisotni, tostarp arī savu personīgo pienesumu šīs gaisotnes veidošanā („Kļūsim par priekšzīmīgiem pēdējo dienu svētajiem”, 113. lpp.). Piemēram, padomājiet: kāda mūzika, video un citi mediji tiek atskaņoti jūsu mājās; kādi attēli ir izkārti pie sienām un kā jūsu ģimenes locekļi runā un izturas cits pret citu. Vai tas ieaicina Svētā Gara ietekmi? Vai jūs ieplānojat laiku evaņģēlija apguvei — gan individuāli, gan kopā ar ģimeni? Vai, uzturoties mājās, jūsu ģimenes locekļi jūt, ka viņi ir mīlēti, atrodas drošībā un ir tuvi Dievam?

Iespējams, jums šķiet, ka jūs nespējat kontrolēt jūsu mājās valdošo garīgo gaisotni. Ja tā ir, mēģiniet pēc iespējas pozitīvāk iespaidot pārējos un lūdziet pēc Tā Kunga palīdzības. Viņš pagodinās jūsu taisnīgos centienus. Ja jūs cenšaties mācīt un apgūt evaņģēliju, jūs gūstat panākumus pat tad, ja uzreiz neredzat vēlamo rezultātu.

Mācīšanās mājās ir balstīta uz savstarpējām attiecībām

Princips „mīliet tos, kurus jūs mācāt” attiecas uz jebkuru mācīšanas situāciju, taču mājās šādas mīlestības izrādīšanai būtu jānotiek visdabiskāk un to būtu jāsajūt visdziļāk. Pat ja jūsu mājas nav ideāla vieta, tām ir paredzēts būt par centrālo evaņģēlija mācīšanas vietu, jo tieši tur mēs veidojam visnoturīgākās attiecības. Skolotājiem ārpus mājām, iespējams, ir lielāka pieredze vai atbilstošāka izglītība, taču viņi nekādi nespēj aizvietot jūsu mājās pastāvošo mīlestības un mūžīgo attiecību potenciālu. Tālab lolojiet šīs attiecības. Veltiet nepieciešamo laiku un pūliņus tam, lai uzklausītu savus ģimenes locekļus un veidotu uzticības un izpratnes pilnas savstarpējās attiecības. Tas palīdzēs veidot drošu pamatu jūsu centieniem — mācīt un apgūt evaņģēliju savās mājās.

Mācīšanās mājās var būt gan plānota, gan neplānota

Vairums Baznīcas nodarbību notiek reizi nedēļā, sākoties un beidzoties plānotajā laikā, kas ne vienmēr tā notiek mājās. Jūs, iespējams, noturat plānotas ģimenes mājvakara nodarbības vai ģimenes Svēto Rakstu studijas, taču mācīšanas iespējas ģimenē bieži paveras arī neformālos, ikdienišķos brīžos, kad jūs kopīgi ieturat maltīti, strādājat, spēlējat kādu spēli, braucat uz darbu vai skolu, lasāt grāmatu vai skatāties filmu. Lietusgāze var pavērt iespēju — parunāt par to, kā Glābējs pasargā mūs no garīgajām vētrām. Pusaudzis, kuram ir jāpieņem kāds sarežģīts lēmums, varētu būt gatavs mācīties par personīgās atklāsmes saņemšanu. Bērnam, kurš ir nobijies, var nākt par labu jūsu liecība par Mierinātāju. Bērniem, kuri slikti uzvedas vai nejauki izturas viens pret otru, var mācīt par grēku nožēlošanu un piedošanu.

Tā kā šādi brīži ir negaidīti, jūs nevarat sagatavoties tiem tā, kā gatavotos ierastajai nodarbībai. Taču jūs varat sagatavot paši sevi, ieklausoties Svētajā Garā un cenšoties būt „arvien gatavi” (1. Pētera 3:15). Jebkurš brīdis var kļūt par mācīšanas vai mācīšanās brīdi.

Mācīšanās mājās noris, pateicoties nelieliem, vienkāršiem, pastāvīgiem pūliņiem

Vecāki dažkārt ieslīgst mazdūšībā, kad šķiet, ka viņu mēģinājumiem — mācīt evaņģēliju pašiem savās mājās — nav nekādu sekmju. Atsevišķi ņemot, varētu šķist, ka ar vienu mājvakaru, Svēto Rakstu studiju reizi vai sarunu par evaņģēliju nekas daudz nav panākams. Taču nelieli, vienkārši, pastāvīgi un atkārtoti pūliņi, laika gaitā uzkrājoties, var atstāt iespaidīgāku un spēcinošāku ietekmi par kādu īpašu gadījuma rakstura brīdi vai ievērības cienīgu nodarbību. „Visam ir jānotiek savā laikā,” Tas Kungs ir teicis. „Tādēļ nepiekūstiet, labu darīdami, jo jūs ieliekat liela darba pamatu. Un no mazām lietām rodas tas, kas ir liels.” (Mācības un Derību 64:32–33; skat. arī Almas 37:6–7.) Tālab nepadodieties un neraizējieties, domādami, ka jums katru reizi ir jāpaveic kaut kas grandiozs. Vienkārši esiet konsekventi savos centienos.

Mācīšanās un dzīvošana pēc apgūtā mājās ir nedalāmi centieni

Mājās evaņģēlijam ir tūlītējs pielietojums. Te cilvēki, ar kuriem jūs kopīgi apgūstat evaņģēliju, ir tie paši cilvēki, ar ko kopā jūs pēc tā katru dienu dzīvosiet. Patiesībā vairumā gadījumu dzīvošana pēc evaņģēlija arī ir tas veids, kā mēs to apgūstam. Tādēļ, apgūstot un mācot evaņģēliju mājās, meklējiet iespēju — sasaistīt apgūto ar to, kā jūs ik dienu rīkojaties. Strādājiet pie tā, lai jūsu mājās jūs ne vien runātu par evaņģēliju, bet arī censtos pēc tā dzīvot.

Mācīšanas iespējas ģimenē visbiežāk paveras neformālos, ikdienišķos brīžos.

Bērnu mācīšana

Bērniem ir nepieciešama dažādība

Bērni ir ļoti dažādi, un, viņiem attīstoties, viņu vajadzības mainās. Pasniegšanas metožu dažādošana palīdzēs jums atsaukties viņu atšķirīgajām vajadzībām. Jūs varētu izmantot, piemēram, šādas metodes:

• Stāsti. Stāsti palīdz bērniem saskatīt, kā evaņģēlijs ir piemērojams ikdienas dzīvē. Izmantojiet stāstus no Svētajiem Rakstiem, no savas personīgās dzīves, savas ģimenes vēstures vai Baznīcas žurnāliem, īpaši izraugoties stāstus par Glābēju. Padomājiet, kā iesaistīt bērnus stāstīšanas procesā, ļaujot viņiem rādīt pārējiem attēlus, atkārtot noteiktas frāzes vai izspēlēt stāsta fragmentus.

• Uzskates līdzekļi. Attēli, video materiāli un dažādi priekšmeti var palīdzēt bērniem izprast un atcerēties evaņģēlija principus. Daudzi attēli un video materiāli ir atrodami Mediatēkā, vietnē ChurchofJesusChrist.org.

• Dziesmas. Garīgās dziesmas un citas svētas dziesmas var palīdzēt bērniem sajust Dieva mīlestību un Gara klātbūtni, kā arī apgūt evaņģēlija patiesās mācības. Pateicoties melodijai, ritmam un vienkāršiem dzejolīšiem, dziesmas var palīdzēt bērniem atcerēties evaņģēlija patiesās mācības daudzu gadu garumā. Dziedot kopā ar bērniem, palīdziet viņiem atklāt un izprast dziesmās mācītos principus.

Vairums bērnu visefektīvāk mācās tad, ja šajā procesā ir iesaistītas vairākas maņas. Rodiet veidus, kā palīdzēt bērniem mācību gaitā likt lietā savu redzi, dzirdi un tausti. Var gadīties, ka dažās situācijās jūs pat varēsiet atrast veidu, kā viņi var izmantot ožu un garšas izjūtu!

Bērni ir radoši

Kad jūs aicināt bērnus zīmēt, izveidot, izkrāsot vai uzrakstīt kaut ko saistībā ar kādu evaņģēlija principu, jūs palīdzat viņiem skaidrāk izprast minēto principu un sniedzat taustāmu atgādinājumu par apgūto. Viņi var izmantot to, ko ir izveidojuši, arī, lai dalītos ar citiem apgūtajā. Katrā žurnāla Draugs izdevumā ir ietverti radoši uzdevumi bērniem.

Bērni ir ziņkārīgi

Kad bērni uzdod jautājumus, raugieties uz to kā uz iespēju, nevis traucēkli. Bērnu jautājumi liecina, ka viņi ir gatavi mācīties; turklāt viņu jautājumi sniedz jums vērtīgu ieskatu viņu domās un izjūtās. Palīdziet viņiem saprast, ka atbildes uz viņu garīgajiem jautājumiem ir atrodamas Svētajos Rakstos un mūsdienu praviešu vārdos.

Bērniem ir nepieciešama mīlestība pat tad, ja viņiem ir uzvedības traucējumi

Dažkārt kāds bērns ar savu uzvedību var traucēt citiem mācīties. Vairumu uzvedības traucējumu izraisa kāda neapmierināta vajadzība. Šādos gadījumos esiet pacietīgi, mīloši un izturieties ar sapratni pret izaicinājumiem, ar ko bērns varētu būt saskāries. Varbūt viņam vienkārši ir nepieciešams vairāk iespēju — pozitīvi iesaistīties nodarbībā, piemēram, rādot pārējiem attēlus, uzzīmējot kaut ko vai nolasot kādu rakstvietu.

Ja bērns turpina traucēt pārējos, jums varētu būt lietderīgi parunāt ar viņu divatā. Runājot mīlestības un pacietības garā, paskaidrojiet, ko jūs no viņa sagaidāt, un izrādiet savu pārliecību par to, ka viņš to spēj. Uzslavējiet bērnu, kad viņš būs veicis labāku izvēli.

Bērniem ir daudz kā tāda, ar ko dalīties

Kad bērni iemācās kaut ko jaunu, viņi gluži dabiski vēlas dalīties tajā ar apkārtējiem. Sekmējiet šo vēlmi, dodot bērniem iespēju — mācīt evaņģēlija principus cits citam, saviem ģimenes locekļiem un saviem draugiem. Tāpat lūdziet viņus dalīties ar jums savās domās, izjūtās un pieredzē, kas saistās ar jūsu mācītajiem principiem. Jūs atklāsiet, ka viņi ir guvuši vienkāršas, skaidras un iespaidīgas atziņas.

Bērni var sajust Garu, taču viņiem var būt nepieciešama palīdzība Tā ietekmes atpazīšanā

Pat tie bērni, kuri vēl nav saņēmuši Svētā Gara dāvanu, var sajust Tā ietekmi, īpaši jau mācoties par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju. Veicot taisnīgas izvēles, viņi caur Svēto Garu var sajust Glābēja atzinību. Māciet bērniem par dažādiem veidiem, kā Gars ar mums sazinās. Palīdziet viņiem atpazīt Tā balsi, kad Tas viņus uzrunā. Tas palīdzēs viņiem izkopt ieradumu — tiekties pēc personīgās atklāsmes un rīkoties saskaņā ar to visa mūža garumā.

Jauniešu mācīšana

Jauniešiem ir milzīgs potenciāls

Jauniešiem ir potenciāls ievērojama darba paveikšanai, kalpojot Tam Kungam. Svētajos Rakstos ir aprakstītas daudzas pieredzes, kas parāda, ka Dievam ir pārliecība par gados jaunu cilvēku garīgajām spējām. Ja jaunieši jutīs, ka jūs viņiem uzticaties, viņu pārliecība par savu dievišķo potenciālu pieaugs, un jūs būsiet pārsteigti par to, ko viņi ir spējīgi paveikt. Mīloši palīdziet viņiem saskatīt, kādi viņi var kļūt Debesu Tēva skatījumā. Sekojiet Glābēja piemēram, turpinot viņus mīlēt un iedrošināt, pacietīgi darbojoties ar viņiem un nekad nezaudējot cerību attiecībā uz viņiem.

Jaunieši iepazīst paši sevi

Jaunieši, kurus jūs mācāt, veido savas liecības pamatu. Viņi atrodas savu uzskatu un pārliecības atklāšanas procesā. Viņi pieņem lēmumus, kas mainīs viņu dzīves gaitu. Lai garīgi izdzīvotu šajos bīstamajos laikos un īstenotu Tā Kunga iecerēto misiju, jauniešiem, kurus jūs mācāt, ir nepieciešams saprast, kur viņi var smelties spēku savos pārbaudījumos, rast atbildes uz saviem jautājumiem un drosmi — „stāvēt kā Dieva liecinie[kiem]” (Mosijas 18:9).

Jauniešiem ir pieaugoša vēlme — mācīties caur savu loģisko domāšanu un pieredzi, nevis vienkārši klausīties, ko kāds viņiem stāsta. Tas nozīmē, ka jauniešu mācīšana prasa labas klausīšanās iemaņas. Ja jaunieši jutīsies saprasti, viņi būs daudz atvērtāki padomu un vadlīniju uzklausīšanai. Aplieciniet viņiem, ka Tas Kungs viņus pazīst un palīdzēs viņiem cīniņā ar dažādiem jautājumiem un pārbaudījumiem. Viņi var izrādīt ticību Viņam, ieviešot dienišķas lūgšanas un Svēto Rakstu studēšanas ieradumu un kalpojot citiem. Mudinot jauniešus piedalīties Baznīcas nodarbībās un studēt patstāvīgi, jūs varat palīdzēt viņiem gūt personīgu pieredzi, kas stiprinās viņu liecību par savu dievišķo izcelsmi.

Daudzi jaunieši jūtas ērti, izmantojot tehnoloģijas

Ja jūsu mācītajiem jauniešiem ir savas personīgās elektroniskās ierīces, paturiet prātā, ka šīs ierīces var kalpot par instrumentu mācību procesa sekmēšanai. Māciet viņiem izmantot Svēto Rakstu elektronisko versiju un citus materiālus, kas ir pieejami Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē. Jūs varat arī sūtīt jauniešiem dažādus ziņojumus un saites, lai palīdzētu viņiem sagatavoties turpmākajām nodarbībām.

Jauniešiem ir nepieciešams saprast, kādi viņi var kļūt Debesu Tēva skatījumā.

Pieaugušo mācīšana

Pieaugušie var paši uzņemties atbildību par savu mācīšanās procesu

Pieaugušie ir spējīgi uz patstāvīgu evaņģēlija mācību apguvi (skat. 2. Nefija 2:26). Aiciniet viņus sagatavoties pārrunām par evaņģēliju, laikus studējot apspriežamo tēmu, un mudiniet viņus dalīties tajā, ko viņi ir mācījušies Gara vadībā. Jūs varat arī pajautāt viņiem — kuriem evaņģēlija principiem viņi vēlētos atvēlēt laiku kopīgajās mācībās.

Pieaugušie mācās, balstoties uz pieredzēto

„Sirmu vīru galvās mītot gudrība, un ilgs mūžs cilvēkam dodot īstu atziņu!” paziņoja Ījabs (Ījaba 12:12). Parasti gudrība un garīgā izpratne tiek gūta caur gadiem ilgu pieredzi. Mācot pieaugušos, aiciniet viņus dalīties pieredzē, kas ir stiprinājusi viņu ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Tādējādi jūs dosiet viņiem iespēju — liecināt par to, kā viņi ir pārliecinājušies par viņu studēto evaņģēlija principu patiesumu. Daloties pieredzē, jūsu mācītie cilvēki veidos ciešākas savstarpējās attiecības, kas palīdzēs visiem iedvesmot visus (skat. Mācības un Derību 88:122).

Pieaugušie tiecas pēc praktiskas mācību piemērošanas

Jūsu mācītajiem pieaugušajiem var būt dažādas lomas un pienākumi savā profesijā, vietējā apkaimē, Baznīcas aicinājumos un ģimenē. Studējot evaņģēliju, viņi bieži domā par to, kā apgūtās zināšanas var palīdzēt šo lomu īstenošanā. Aiciniet viņus padomāt, kā Dieva vārds var tikt attiecināts uz viņu individuālajiem apstākļiem. To var paveikt, pavaicājot viņiem, ar ko evaņģēlija principi ir būtiski un kā tie var tikt attiecināti uz viņu dzīvi.

Pieaugušie spēj domāt par sarežģītiem jautājumiem

Pateicoties savai pieredzei un zināšanām, pieaugušie zina, ka uz evaņģēlija jautājumiem ne vienmēr ir iespējams rast vienkāršas atbildes. Viņi spēj atzinīgi novērtēt to, ka vienai rakstvietai var būt vairākas nozīmes, un viņi spēj piemērot vienu evaņģēlija principu dažādās situācijās. Aiciniet viņus apdomāt evaņģēlija principu savstarpējo saistību un to, kā tie saistās ar viņu dzīvē notiekošo. Sekmējiet audzēkņu iesaistīšanos un apspriešanos, lai viņi varētu mācīties cits no cita unikālā redzējuma.

Pieaugušie var dalīties daudzās pieredzēs, kas ir stiprinājušas viņu ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum.

Kā mācīt cilvēkus ar invaliditāti

Palīdziet katram cilvēkam augt un pilnveidoties

Džozefs Smits mācīja: „Visi saprāti un gari, ko Dievs jebkad sūtījis pasaulē, ir spējīgi attīstīties.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 17. nod.) Pieņemiet to, ka visi Dieva bērni ir spējīgi uzkrāt zināšanas un pilnveidoties. Lūdziet pēc Tā Kunga palīdzības, lai saprastu, kā jūs varat palīdzēt katram audzēknim.

Noskaidrojiet katra īpašās vajadzības

Aprunājieties ar audzēkņiem vai viņu vecākiem, vai aprūpētājiem. Noskaidrojiet, kā katrs indivīds spēj visefektīvāk mācīties un kuras metodes viņam būtu piemērotākās. Jūs varētu arī apspriesties ar citiem vadītājiem un skolotājiem, kuri var dalīties ar jums savā pieredzē un atziņās. Lai uzzinātu par lietderīgām mācību metodēm, skat. vietni disabilities.ChurchofJesusChrist.org.

Veidojiet pozitīvu gaisotni

Veidojiet pozitīvu gaisotni, kur ikviens jūtas droši un mīlēts. Nedomājiet, ka visi audzēkņi ar invaliditāti ir vienādi, un izturieties pret katru no viņiem ar mīlestību un cieņu. Mudiniet citus būt laipniem un labvēlīgiem.

Pārliecinieties, ka visi var piedalīties

Uzdevumus var nedaudz pamainīt, lai nodrošinātu, ka visiem ir iespēja mācīties, ieskaitot arī tos audzēkņus, kam ir kādi fiziskie traucējumi vai mācīšanās traucējumi. Piemēram, ja uzdevumā ir paredzēts rādīt attēlu, jūs varētu tā vietā nodziedāt kādu atbilstošu dziesmu, lai iesaistītu arī audzēkņus ar redzes traucējumiem.

Iedibiniet pastāvīgu nodarbību norises plānu un kārtību

Viena no metodēm, kā to panākt, ir izveidot plakātu ar nodarbības plānu. Jūs varētu iekļaut savā plānā lūgšanas, laiku mācībām un uzdevumiem. Sekošana noteiktam plānam var palīdzēt mazināt dažu audzēkņu nedrošību un satraukumu.

Izprotiet uzvedības traucējumu iemeslus

Noskaidrojiet, kādas invaliditātes iezīmes vai citi apstākļi var pamudināt cilvēku uz neadekvātu rīcību. Uzvedības traucējumu gadījumā vērīgi izvērtējiet notiekošo, lai izprastu šīs attieksmes cēloņus. Lūdziet un apdomājiet, kā pielāgot situāciju savu audzēkņu vajadzībām, lai pēc iespējas efektīvāk tos atbalstītu.

Lai iegūtu vairāk informācijas par to, kā mācīt cilvēkus ar invaliditāti, skat. vietni disabilities.ChurchofJesusChrist.org.

Skolotāji var radīt pozitīvu mācību gaisotni, kur ikviens jūtas pieņemts un mīlēts.

Mācīšana virtuālajā vidē

Iepazīstiet tehnoloģijas

Pirms nodarbības vai tikšanās noturēšanas veltiet kādu brīdi izmantojamās tehnoloģijas iepazīšanai. Izpētiet daļu no jums pieejamajām funkcijām, piemēram, video materiālu un attēlu kopīgošanas iespēju. Jūs varētu organizēt „izmēģinājuma” tikšanos ar saviem ģimenes locekļiem vai draugiem.

Lielākajā daļā bīskapiju un stabu ir savi tehnoloģiju speciālisti. Iespējams, jūs zināt arī citus cilvēkus, kuriem ir pieredze virtuālo sanāksmju noturēšanā. Lūdziet viņu padomu un norādījumus.

Novērsiet visus iespējamos traucēkļus

Ja iespējams, atrodiet kādu klusu vietu, kur noturēt tikšanos. Fonā dzirdamie trokšņi var novērst audzēkņu uzmanību. Mudiniet audzēkņus rīkoties līdzīgi, vai arī izslēgt mikrofona skaņu, kad viņiem nav jārunā.

Izmantojiet kameru

Ja iespējams, atstājiet kameru ieslēgtu, lai audzēkņi varētu redzēt jūsu seju. Aiciniet (bet nepieprasiet), lai arī audzēkņi ieslēgtu savas kameras. Tas var palīdzēt radīt vienotības un savstarpēja atbalsta gaisotni.

Izmantojiet virtuālās tērzēšanas funkciju

Daudzās virtuālo sanāksmju programmās dalībniekiem ir iespēja ierakstīt savus jautājumus un komentārus tērzēšanas logā. Daļā programmu dalībniekiem tiek dota arī iespēja virtuāli „pacelt roku”. Informējiet audzēkņus par šīm funkcijām. Jūs varētu norīkot kādu, kurš sekos līdzi tērzētavā paceltajām rokām un pievienotajiem komentāriem, lai jūs varētu pievērsties diskusijas vadīšanai.

Meklējiet metodes audzēkņu iesaistīšanai

Virtuālajā mācību vidē cilvēkiem dažkārt ir grūti tikt pamanītiem un sadzirdētiem. Pielieciet apzinātus pūliņus, lai iesaistītu tos, kuri vēlas iesaistīties. Dažkārt tas nozīmē mazāku grupiņu veidošanu (piemēram, sadalot atsevišķās grupās lielu Svētdienas skolas klasi). Dažkārt tas nozīmē — laikus palūgt audzēkņiem iesaistīties konkrētu uzdevumu veikšanā. Neļaujiet tehnoloģiskajiem ierobežojumiem likt jums aizmirst vai atstāt novārtā tos, kuri dedzīgi vēlas mācīties.