Transpersonas
Kas man būtu jādara, ja es jūtos nomākts, noraizējies vai man ir pašnāvnieciskas domas?


„Kas man būtu jādara, ja es jūtos nomākts, noraizējies vai man ir pašnāvnieciskas domas?” Transpersona: saprast sevi (2020)

„Kas man būtu jādara, ja es jūtos nomākts, noraizējies vai man ir pašnāvnieciskas domas?” Transpersona: saprast sevi

Kas man būtu jādara, ja es jūtos nomākts, noraizējies vai man ir pašnāvnieciskas domas?

Krīzes palīdzības dienests

Ja jūti, ka vari sev nodarīt pāri, nekavējoties meklē palīdzību. Zvani neatliekamajai palīdzībai vai krīzes palīdzības dienestam savā reģionā.

Daži palīdzības dienesta tālruņa numuri ir norādīti mājaslapā (angļu val.) ar nosaukumu „In Crisis? Talk Now.” („Esi krīzes situācijā? Runā tagad.”) (vietnē ChurchofJesusChrist.org).

Depresijas sajūta ir reāla, un tā var būt nomācoša un novājinoša. Ja tu jūties nomākts vai domā darīt sev pāri, lūdzu, parunā ar kādu uzticības personu. Ja dzīvo ASV, piezvani „National Suicide Prevention Lifeline” („Nacionālais pašnāvību profilakses palīdzības dienests”). Skat. Baznīcas resursus par pašnāvības tēmu, piemēram, Thoughts of Suicide (Domas par pašnāvību) vietnes ChurchofJesusChrist.org sadaļā „Life Help and Self-Reliance” vai Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē. Tev var palīdzēt arī ekspertu konsultācijas un medicīniskā aprūpe.

Depresija un pašnāvība

Pētījumi liecina, ka tad, ja tev ir sajūta, ka esi transpersona, tu esi pakļauts lielākam depresijas vai pašnāvības riskam. Ja esi nomākts vai domā par pašnāvību, lūdzu, meklē palīdzību pie kompetenta psihoterapijas speciālista. Doktrīna un principi un citi resursi ir atrodami „Life Help and Self-Reliance” sadaļā par pašnāvību (angļu val.) vietnē ChurchofJesusChrist.org vai Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē.

2019. gada oktobra vispārējā konferencē māsa Reina I. Aburto dalījās savā sāpīgajā dzīves pieredzē par depresiju un pašnāvību. Viņa paskaidroja, ka „depresija, trauksme un citi garīgu vai emocionālu ciešanu paveidi … var sagrozīt mūsu skatījumu pašiem uz sevi, uz apkārtējiem un pat uz Dievu. …

… Smadzenes, tāpat kā jebkura ķermeņa daļa, ir pakļautas slimībām, traumām un ķīmiskajam disbalansam. …

Lai gan dažkārt depresijas vai trauksmes cēlonis ir nosakāms, citkārt to saskatīt var izrādīties grūtāk. … Dažreiz var būt nepieciešama arī terapija un medikamenti, kas tiek lietoti atbilstoši apmācītu speciālistu norādījumiem.

Neārstētas garīgās un emocionālās saslimšanas var vedināt pie aizvien lielākas izolēšanās, pārpratumiem, sagrautām attiecībām, kaitēšanas sev un pat pašnāvības. …

Diemžēl daudzi, kuri cieš no smagas depresijas, attālinās no saviem līdzgaitniekiem — svētajiem —, jo viņiem šķiet, ka tie neatbilst kādam iedomātam paraugam. Mēs varam palīdzēt viņiem saprast un sajust, ka viņi tik tiešām ir mums piederīgi. Mums būtu svarīgi saprast, ka depresija nav vājuma pazīme un parasti tā nav arī grēka sekas. Tā „zeļ slepenībā un mazinās, pateicoties empātijai” [Džeina Kleisone Džonsone, Silent Souls Weeping (2018), 197. lpp.]” („Paliec ar mani, Kungs, gan tumšās, gan saulainās dienās!”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. nov., 57.–58. lpp.).

Paļaujies uz Dievu

Elders Džefrijs R. Holands ar līdzjūtību runā par depresijas izaicinājumu: „Mani brāļi un māsas, lai kādas būtu jūsu grūtības — garīgas, emocionālas, fiziskas vai citādas —, neatsakieties no šīs vērtīgās dzīves, mēģinot to izbeigt! Paļaujieties uz Dievu. Tverieties pie Viņa mīlestības. Atcerieties, ka kādudien jūs gaida spoža rītausma, kas kliedēs visas laicīgās dzīves ēnas” („Kā sadauzīts trauks”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2013. g. nov., 42. lpp.).

Drukāt