1 Lūk, tad notika, ka drīz vien pēc tam, kad Moronijs bija aizsūtījis savu vēstījumu galvenajam pārvaldniekam, viņš saņēma vēstījumu no Pahorana, galvenā pārvaldnieka. Un šie ir tie vārdi, ko viņš saņēma:

2 Es, Pahorans, kas esmu šīs zemes galvenais pārvaldnieks, sūtu šos vārdus Moronijam, augstākajam karapulka pavēlniekam. Lūk, es saku tev, Moronij, ka es nepriecājos par jūsu lielajām bēdām, jā, tās sāpina manu dvēseli.

3 Bet lūk, šeit ir tādi, kas priecājas par jūsu bēdām, jā, tā ka viņi ir sacēlušies pret mani un arī pret tiem no maniem ļaudīm, kas ir brīvības piekritēji, jā, un to, kas ir sacēlušies, ir ārkārtīgi daudz.

4 Un tie ir tie, kas centās atņemt man soģa krēslu, kas ir bijis par iemeslu šai lielajai nekrietnībai; jo viņi ir izmantojuši daudz glaimu un viņi ir aizvilinājuši daudzu ļaužu sirdis, kas būs par iemeslu lielām bēdām mūsu vidū; viņi ir aizturējuši mūsu pārtikas krājumus un viņi ir iebaidījuši mūsu brīvības piekritējus, lai tie neietu pie jums.

5 Un lūk, viņi mani padzina, un es aizbēgu uz Gideona zemi ar tik daudziem vīriem, cik vien es varēju dabūt.

6 Un lūk, es sūtīju uzsaukumu visā šinī zemes daļā; un lūk, tie piepulcējas mums ik dienas, ar saviem ieročiem, savas valsts un savas brīvības aizstāvībai, un lai atriebtu mums pāri nodarīto.

7 Un tie ir nākuši pie mums tik daudz, ka tiem, kas sacēlās pret mums, ir mests izaicinājums, jā, tā ka viņi baidās mūs un neuzdrīkstas nākt pret mums cīnīties.

8 Viņi ir sagrābuši zemi jeb pilsētu Zarahemlu; viņi ir iecēluši ķēniņu pār tiem, un tas ir rakstījis lamaniešu ķēniņam, un tas ir apvienojies savienībā ar to; šajā savienībā viņš ir piekritis noturēt Zarahemlas pilsētu, kuras noturēšana, kā viņš domā, dos iespēju lamaniešiem iekarot atlikušo zemi, un viņš tiks iecelts par ķēniņu pār saviem ļaudīm, kad tie būs lamaniešu uzvarēti.

9 Un tad savā vēstulē tu mani pēli, bet tas nav svarīgi; es neesmu dusmīgs, bet priecājos par tavas sirds cildenumu. Es, Pahorans, netiecos pēc varas, kā tikai lai atgūtu savu soģa krēslu, lai es varētu saglabāt savas tautas tiesības un brīvību. Mana dvēsele stāv stipri šajā brīvībā, kurā Dievs ir darījis mūs brīvus.

10 Un tad, lūk, mēs pretosimies bezdievībai līdz pat asinsizliešanai. Mēs neizlietu lamaniešu asinis, ja viņi paliktu savā pašu zemē.

11 Mēs neizlietu savu brāļu asinis, ja viņi nesaceltos un neņemtu zobenu pret mums.

12 Mēs pakļautos verdzības jūgam, ja to prasītu Dieva taisnība, vai, ja Viņš pavēlētu mums to darīt.

13 Bet lūk, Viņš nepavēl, lai mēs pakļautos saviem ienaidniekiem, bet lai mēs uzticētos Viņam, un Viņš mūs atbrīvos.

14 Tādēļ, mans mīļotais brāli Moronij, pretosimies ļaunumam, un katram ļaunumam, kuram mēs nevaram pretoties ar saviem vārdiem, jā, tādiem kā sacelšanās un atšķelšanās, pretosimies tiem ar saviem zobeniem, lai mēs varētu saglabāt savu brīvību, lai mēs varētu priecāties par mūsu baznīcas milzīgo priekšrocību un mūsu Pestītāja un mūsu Dieva lietu.

15 Tādēļ, nāc pie manis ātri ar nelielu skaitu savu vīru un atstāj atlikušos Lehija un Teankuma uzraudzībā; dod viņiem varu vest karu tajā zemes daļā saskaņā ar Dieva Garu, kurš ir arī brīvības gars, kas ir tajos.

16 Lūk, es sūtīju tiem nedaudz pārtikas, lai viņi neaizietu bojā, līdz jūs varēsit atnākt pie manis.

17 Sapulciniet kopā visus spēkus, ko jūs varat, savam karagājienam šurp, un mēs steidzīgi iesim sava Dieva spēkā pret šiem atkritējiem, saskaņā ar to ticību, kas ir mūsos.

18 Un mēs ieņemsim Zarahemlas pilsētu, lai mēs varētu dabūt vairāk pārtikas, ko sūtīt Lehijam un Teankumam; jā, mēs iesim pret tiem Tā Kunga spēkā, un mēs darīsim galu šai lielajai nekrietnībai.

19 Un tagad, Moronij, es priecājos, saņemdams tavu vēstījumu, jo es mazliet uztraucos par to, kas mums jādara, vai tas būs taisnīgi iet pret saviem brāļiem.

20 Bet tu teici, ja vien viņi nenožēlos grēkus, Tas Kungs ir pavēlējis tev, lai tu ietu pret viņiem.

21 Skaties, lai tu stiprinātu Lehiju un Teankumu Tajā Kungā; saki viņiem, lai nebaidās, jo Dievs izglābs viņus, jā, un arī visus tos, kas stāv stipri tajā brīvībā, ar ko Dievs ir darījis viņus brīvus. Un tagad es beidzu savu vēstījumu savam mīļotajam brālim Moronijam.