Īss paskaidrojums par Mormona Grāmatu

Mormona Grāmata ir senās Amerikas tautu svēts pieraksts un bija iegravēta uz metāla plāksnēm. Šis pieraksts tika apkopots no šādiem avotiem:

1. Nefija plāksnes, kas bija divu veidu: mazās plāksnes un lielās plāksnes. Pirmās vairāk bija veltītas garīgām lietām un praviešu kalpošanai un mācībām, kamēr otrajās galvenokārt bija rakstīta attiecīgo tautu laicīgā vēsture (1. Nefija 9:2–4). Tomēr no Mosijas laikiem arī lielās plāksnes ietvēra nozīmīgākos garīgos jautājumus.

2. Mormona plāksnes, kas sastāv no Nefija lielo plākšņu saīsinājuma, kuru veicis Mormons ar daudziem komentāriem. Šīs plāksnes saturēja arī Mormona rakstītu vēstures turpinājumu un viņa dēla Moronija rakstītus papildinājumus.

3. Etera plāksnes, kas satur jarediešu vēsturi. Šos pierakstus saīsināja Moronijs, kurš iestarpināja savus komentārus un iekļāva šos pierakstus kopējā vēsturē ar nosaukumu „Etera grāmata”.

4. Misiņa plāksnes, kuras atnesa Lehija ļaudis no Jeruzālemes 600. gadā pirms Kristus. Tās ietver „piecas Mozus grāmatas, … un arī jūdu pierakstu no sākuma, … līdz pat Cedekijas, jūdu ķēniņa, valdīšanas iesākumam; un arī svēto praviešu pravietojumus” (1. Nefija 5:11–13). Daudzi citāti no šīm plāksnēm, kas citē Jesaju un citus Bībeles un nebībeles praviešus, parādās Mormona Grāmatā.

Mormona Grāmata ietver piecpadsmit galvenās daļas jeb nodaļas, kas pazīstamas, ar vienu izņēmumu, kā grāmatas un kas parasti nosauktas to pamatautora vārdā. Pirmā sadaļa (pirmās sešas grāmatas, kas beidzas ar Omnija grāmatu) ir Nefija mazo plākšņu tulkojums. Starp Omnija un Mosijas grāmatām ir iestarpinājums, saukts par Mormona vārdiem. Šis iestarpinājums saista pierakstus, kas iegravēti uz mazajām plāksnēm, ar Mormona veikto saīsinājumu no lielajām plāksnēm.

Visgarākā sadaļa, no Mosijas līdz Mormona grāmatas 7. nodaļai, ir Mormona veiktā saīsinājuma no Nefija lielajām plāksnēm tulkojums. Noslēguma sadaļu, no Mormona grāmatas 8. nodaļas līdz sējuma beigām, iegravēja Mormona dēls Moronijs, kurš, pabeidzis pierakstus par sava tēva dzīvi, veica saīsinājumu no jarediešu pieraksta (kā Etera grāmatu) un vēlāk pievienoja daļas, pazīstamas kā Moronija grāmata.

M.ē. 421. gadā vai apmēram tajā laikā Moronijs, pēdējais no nefijiešu praviešiem vēsturniekiem, aizzīmogoja svēto pierakstu un noglabāja to Tam Kungam, lai tas parādītos pēdējās dienās, kā noteikusi Dieva balss caur Viņa senajiem praviešiem. 1823. gadā tas pats Moronijs jau kā augšāmcelta būtne apmeklēja pravieti Džozefu Smitu un pēc tam nodeva iegravētās plāksnes viņam.

Par šo izdevumu: oriģinālā titullapa, kas atrodas tieši pirms satura lapas, ir ņemta no plāksnēm un ir daļa no svētā teksta. Stāvrakstā rakstītie priekšvārdi, piemēram, 1. Nefija grāmatā un tieši pirms Mosijas grāmatas 9. nodaļas, arī ir daļa no svētā teksta. Slīprakstā rakstītie ievadi, piemēram, nodaļu virsrakstos, nav daļa no oriģinālā teksta, bet ir mācību palīglīdzekļi, kas ir ietverti ērtākai lasīšanai.

Iepriekšējo Mormona Grāmatas angļu valodas izdevumu tekstā ir atkārtotas dažas mazsvarīgas kļūdas. Šajā izdevumā ir ietverti labojumi, kas likušies atbilstoši materiāla saskaņošanai ar pirmspublikācijas manuskriptiem un sākotnējiem pravieša Džozefa Smita rediģētajiem izdevumiem.