1 Mans mīļotais dēls, es rakstu tev atkal, lai jūs varētu zināt, ka es vēl esmu dzīvs; bet es rakstu nedaudz no tā, kas ir sāpīgi.

2 Jo lūk, man bija grūta kauja ar lamaniešiem, kurā mēs neuzvarējām, un Arheantuss krita no zobena un arī Lurams un Emrons; jā, un mēs zaudējām lielu skaitu no mūsu izlasītajiem vīriem.

3 Un tad lūk, mans dēls, es baidos, ka lamanieši iznīcinās šo tautu; jo viņi nenožēlo grēkus, un Sātans nemitīgi tos uzkūda dusmoties citam pret citu.

4 Lūk, es nopūlos ar tiem nepārtraukti; un, kad es runāju Dieva vārdu ar stingrību, viņi trīc un dusmojas uz mani; un, kad es neizmantoju stingrību, viņi nocietina savas sirdis pret to; tādēļ es baidos, ka Tā Kunga Gars ir pārstājis pūlēties ar viņiem.

5 Jo tik ārkārtīgi viņi dusmojas, ka man liekas, ka tiem nav baiļu no nāves; un tie ir pazaudējuši savu mīlestību viens pret otru; un tie slāpst pēc asinīm un atriebības nepārtraukti.

6 Un tad, mans mīļotais dēls, neskatoties uz viņu cietsirdību, strādāsim cītīgi, jo, ja mēs pārtrauksim censties, mēs paši tiksim sodīti; jo mums ir darbs, kas jāizpilda, kamēr esam šajā pīšļu mājoklī, lai mēs varētu uzvarēt visas taisnības ienaidnieku un atpūtināt savas dvēseles Dieva valstībā.

7 Un tagad es rakstu nedaudz par šo ļaužu ciešanām. Jo atbilstoši tām ziņām, ko es saņēmu no Amorona, lūk, lamaniešiem ir daudz gūstekņu, kurus tie aizveda no Šerrizas torņa, un tur bija vīri, sievas un bērni.

8 Un šo sieviešu un bērnu vīrus un tēvus viņi ir nokāvuši; un viņi baro tās sievietes ar viņu vīru miesu un tos bērnus ar viņu tēvu miesu; un nekādu ūdeni, izņemot tikai nedaudz, viņi tiem nedod.

9 Un, neskatoties uz šo lielo lamaniešu negantību, tā nepārspēj mūsu ļaužu negantību Moriantumā. Jo lūk, daudzas no lamaniešu meitām viņi ir ņēmuši par gūsteknēm; un, kad tie bija atņēmuši tām to, kas ir pats dārgākais un vērtīgākais pār visu citu, kas ir šķīstība un tikumība—

10 un pēc tam, kad viņi bija to darījuši, viņi noslepkavoja tās visnežēlīgākajā veidā, nomokot viņu ķermeņus līdz pat nāvei; un pēc tam, kad viņi bija to darījuši, viņi aprija to miesas kā mežonīgi zvēri savas cietsirdības dēļ; un viņi to darīja kā drošsirdības apliecinājumu.

11 Ak, mans mīļotais dēls, kā gan var šādi ļaudis, kam nav nekādas cilvēcības—

12 (un tikai daži gadi ir pagājuši, un viņi bija cilvēcīgi un pievilcīgi ļaudis),

13 bet, ak, mans dēls, kā gan var šādi ļaudis, kas priecājas par tik lielām negantībām—

14 kā gan mēs varam gaidīt, ka Dievs atraus Savu roku tiesā pret mums?

15 Lūk, mana sirds kliedz: Ak vai šai tautai! Nāc ar tiesu, ak Dievs, un noslēp viņu grēkus un bezdievības, un negantības no Sava vaiga!

16 Un vēl, mans dēls, ir daudzas atraitnes un viņu meitas, kas palika Šerrizā; un to pārtikas daļu, ko neaiznesa lamanieši, lūk, ir aiznesis Zenefija karapulks, un atstājis tās klejot, kur vien tās var, pēc pārtikas; un daudzas vecas sievietes ir paģībušas pa ceļam un nomirušas.

17 Un tas karapulks, kas ir ar mani, ir vājš; un lamaniešu karapulki ir starp Šerrizu un mani; un, cik daudzi ir bēguši pie Ārona karapulka, tik ir krituši par upuriem viņu drausmīgajai nežēlībai.

18 Ak, manas tautas izvirtība! Tie ir bez kārtības un bez žēlastības. Lūk, es esmu tikai cilvēks, un man ir tikai cilvēka spēks, un es nevaru ilgāk piespiest pildīt manas pavēles.

19 Un viņi ir kļuvuši stipri savās aplamībās; un viņi ir vienlīdz nežēlīgi, nesaudzēdami nevienu, nedz vecu, nedz jaunu, un viņi priecājas par visu, izņemot tikai to, kas labs; un mūsu sieviešu un mūsu bērnu ciešanas uz visas šīs zemes virsas pārspēj visu; jā, mēle nevar izteikt, nedz to var uzrakstīt.

20 Un tagad, mans dēls, es nekavēšos vairs ilgāk pie šīs briesmīgās ainas. Lūk, tu zini šo ļaužu bezdievību; tu zini, ka tie ir bez sirdsapziņas un nejūtīgi, un viņu ļaundarības pārspēj pat lamaniešu ļaundarības.

21 Lūk, mans dēls, es nevaru runāt Dieva priekšā par labu tiem, lai Viņš mani nesatriektu.

22 Bet lūk, mans dēls, es runāju Dieva priekšā par labu tev, un es paļaujos Kristū, ka tu tiksi izglābts; un es lūdzu Dievu, lai Viņš saudzētu tavu dzīvību, lai liecinātu par šo ļaužu atgriešanos pie Viņa vai arī par to pilnīgu iznīcināšanu, jo es zinu, ka tiem ir jāiet bojā, ja vien tie nenožēlos grēkus un neatgriezīsies pie Viņa.

23 Un, ja viņi aizies bojā, tas būs līdzīgi kā ar jarediešiem, dēļ viņu siržu ietiepības, meklējot pēc asinīm un atriebības.

24 Un, ja būs tā, ka tie aizies bojā, mēs zinām, ka daudzi no mūsu brāļiem ir pārbēguši pie lamaniešiem, un daudz vairāk vēl arī pārbēgs pie tiem; tādēļ uzraksti kaut ko nedaudz, ja tu tiksi pasaudzēts, un es iešu bojā un neredzēšu tevi; bet es ceru, ka es varēšu tevi drīz ieraudzīt; jo man ir svētie pieraksti, kas man ir jānodod tev.

25 Mans dēls, esi ticīgs Kristū; un lai tas, ko es esmu rakstījis, tevi neapbēdina, nomācot tevi līdz nāvei, bet lai Kristus tevi paceļ augšup, un lai Viņa ciešanas un nāve, un Viņa miesas parādīšana mūsu tēviem, un Viņa žēlastība un iecietība, un cerība uz Viņa godību un mūžīgo dzīvību paliek mūžīgi tavā prātā.

26 Un lai Dieva Tēva, kura tronis ir augstu debesīs, un mūsu Kunga Jēzus Kristus, kurš sēž pie Viņa varas labās rokas, līdz visas lietas taps pakļautas Viņam, labvēlība ir un paliek ar tevi mūžīgi. Āmen.