Ābrahāma grāmata

1 Kaldeju zemē, manu tēvu dzīves vietā, es, Ābrahāms, redzēju, ka man bija vajadzīgs iegūt citu dzīves vietu;

2 un, atklājis, ka bija lielāka laime un miers, un atpūta priekš manis, es meklēju pēc tēvu svētībām un tiesībām, ar kurām es tiktu ordinēts tās pārvaldīt; pats būdams taisnīguma sekotājs, vēlēdamies būt arī viens no tiem, kam ir lielas zināšanas, un būt lielāks taisnīguma sekotājs, un lai man būtu lielākas zināšanas, un būt par daudzu tautu tēvu, miera valdnieku, un vēlēdamies saņemt norādījumus un turēt Dieva pavēles, es kļuvu par likumīgu mantinieku, augsto priesteri, turēdams tiesības, kas piederēja tēviem.

3 Tās tika man piešķirtas no tēviem, tās nāca no tēviem, no laika sākuma, jā, tieši no sākuma jeb jau pirms zemes radīšanas, tālāk līdz pašreizējam laikam, patiesi pirmdzimtā jeb pirmā cilvēka tiesības, kurš ir Ādams jeb pirmais tēvs, caur tēviem līdz manīm.

4 Es meklēju pēc manas iecelšanas priesterībā atbilstoši Dieva norīkojumam tēviem attiecībā par viņu pēcnācējiem.

5 Mani tēvi, novērsušies no sava taisnīguma un no svētajām pavēlēm, kuras Dievs Tas Kungs bija tiem devis, pievērsušies pagānu dievu pielūgšanai, pilnīgi atteicās uzklausīt manu balsi;

6 jo viņu sirdis bija vērstas darīt ļaunu un bija pilnībā pievērstas Elkenaha dievam un Libnaha dievam, un Māmakraha dievam, un Koraša dievam, un Faraona, Ēģiptes ķēniņa, dievam;

7 tādēļ viņi pievērsa savas sirdis upurēšanai pagāniem, ziedojot savus bērnus šiem mēmajiem elkiem, un neuzklausīja manu balsi, bet centās atņemt manu dzīvību ar Elkenaha priestera roku. Elkenaha priesteris bija arī Faraona priesteris.

8 Tad nu šajā laikā tā bija Faraona, Ēģiptes ķēniņa, priestera paraža upurēt uz altāra, kas bija uzcelts Kaldejas zemē, par ziedojumu šiem svešajiem dieviem vīriešus, sievietes un bērnus.

9 Un notika, ka priesteris upurēja Faraona dievam un arī Šegrīla dievam pēc ēģiptiešu veida. Tad nu Šegrīla dievs bija saule.

10 Patiesi, par pateicības upuri Faraona priesteris upurēja bērnu uz altāra, kas stāvēja pie kalna, saukta par Potifara kalnu, Olišema līdzenuma augšdaļā.

11 Tad nu šis priesteris bija upurējis uz šī altāra trīs jaunavas vienā reizē, kuras bija Onitaha, viena no karaliskās cilmes, tieši no Hama gurniem, meitas. Šīs jaunavas tika upurētas savas tikumības dēļ; viņas nemetās zemē pielūgt koka un akmens dievus, tādēļ viņas tika nogalinātas uz šī altāra, un tas tika izdarīts pēc ēģiptiešu veida.

12 Un notika, ka priesteri ar varu sagrāba mani, lai viņi varētu nokaut arī mani, kā viņi izdarīja ar šīm jaunavām uz šī altāra; un lai jūs varētu zināt par šo altāri, es pievērsīšu jūs tā aprakstam šī pieraksta sākumā.

13 Tas bija pagatavots gultas rāmja formā, tāda, kādi bija starp kaldejiem, un tas stāvēja Elkenaha, Libnaha, Māmakraha, Koraša dievu un arī tā dieva priekšā, kas līdzinājās Faraona, Ēģiptes ķēniņa, dievam.

14 Lai jums būtu sapratne par šiem dieviem, es esmu devis jums viņu veidolu zīmējumā sākumā, šo zīmējumu veidu kaldeji sauc par rālenos, kas apzīmē hieroglifus.

15 Un kā viņi pacēla savas rokas uz mani, lai viņi varētu upurēt mani un atņemt manu dzīvību, lūk, es pacēlu savu balsi uz To Kungu, savu Dievu, un Tas Kungs klausījās un dzirdēja, un Viņš piepildīja mani ar Visuvarenā vīziju, un Viņa klātbūtnes eņģelis stāvēja man blakus un nekavējoties atraisīja manas saites;

16 un Viņa balss bija uz mani: Ābrahām, Ābrahām, lūk, Mans Vārds ir Jehova, un Es tevi esmu izdzirdējis un nonācis lejā tevi atbrīvot, un paņemt tevi prom no tava tēva nama un no visiem taviem radiem svešā zemē, par kuru tu nezini;

17 un tas tādēļ, ka viņi ir novērsuši savas sirdis no Manis, lai pielūgtu Elkenaha dievu un Libnaha dievu, un Māmakraha dievu un Koraša dievu, un Faraona, Ēģiptes ķēniņa, dievu; tādēļ Es esmu nonācis piemeklēt tos un iznīcināt to, kurš ir pacēlis savu roku pret tevi, Ābrahām, Mans dēls, lai atņemtu tev dzīvību.

18 Lūk, Es vadīšu tevi ar Savu roku, un Es ņemšu tevi, lai uzliktu tev Manu Vārdu, patiesi tava tēva priesterību, un Mans spēks būs pār tevi.

19 Kā tas bija ar Nou, tā tas būs ar tevi; bet caur tavu kalpošanu Mans Vārds būs zināms uz zemes mūžīgi, jo Es esmu tavs Dievs.

20 Lūk, Potifara kalns bija kaldeju Ūras zemē. Un Tas Kungs salauza Elkenaha un tās zemes dievu altāri un pilnīgi iznīcināja tos, un sita priesteri, ka viņš nomira; un bija liela sērošana Kaldejā un arī Faraona galmā; šis faraons nozīmē ķēniņu pēc karaliskām asinīm.

21 Tad nu šis Ēģiptes ķēniņš bija pēctecis no Hama gurniem un pēc dzimšanas bija no kānaāniešu asinīm.

22 No šī pēcteča radās visi ēģiptieši, un tā kānaāniešu asinis tika saglabātas tai zemē.

23 Ēģiptes zeme, ko pirmā atklāja sieviete, kas bija Hama meita un Ēģiptas meita, kas kaldeju valodā nozīmē ēģipte, kas nozīmē to, kas ir aizliegts;

24 kad šī sieviete atklāja to zemi, tā bija zem ūdens, viņa vēlāk izvietoja savus dēlus tanī; un tā no Hama cēlās rase, kas saglabāja lāstu tai zemē.

25 Tad nu sākumā Ēģiptes pārvaldīšanu izveidoja Faraons, Ēģiptas, Hama meitas, vecākais dēls, un tā bija pēc Hama pārvaldīšanas veida, kas bija patriarhāls.

26 Faraons, būdams taisnīgs vīrs, izveidoja savu ķēniņvalsti un tiesāja savus ļaudis gudri un taisnīgi visās savās dienās, nopietni cenšoties atdarināt to kārtību, ko bija iedibinājuši tēvi pirmajās paaudzēs, pirmās patriarhālās valdīšanas dienās, tieši Ādama valdīšanā un arī Noas, viņa tēva, kurš svētīja viņu ar zemes svētībām un ar gudrības svētībām, bet nolādēja viņu kas attiecas uz priesterību.

27 Tad nu Faraons, būdams no tās izcelsmes, ar kuru viņam nevarēja būt tiesības uz priesterību, tomēr faraoni centās pretendēt uz to no Noas, caur Hamu, tādējādi mans tēvs tika aizvilināts ar viņu elku pielūgšanu;

28 bet es centīšos tālāk uzskicēt hronoloģiju atpakaļ no manis uz radīšanas sākumu, jo pieraksti ir nonākuši manās rokās, kurus es turu līdz šim patreizējam laikam.

29 Tad nu pēc tam, kad priesteris Elkenahs bija sists, ka viņš nomira, nāca to lietu piepildījums, kuras man bija sacītas attiecībā par kaldeju zemi, ka būs bads tai zemē.

30 Atbilstoši bads valdīja visā kaldeju zemē, un mans tēvs ļoti mocījās šī bada dēļ, un viņš nožēloja to ļauno, ko viņš bija apņēmies pret mani—atņemt manu dzīvību.

31 Bet tēvu, tieši patriarhu, pierakstus attiecībā uz tiesībām uz priesterību Tas Kungs, mans Dievs, ir saglabājis manās rokās; tādēļ zināšanas par radīšanas sākumu un arī par planētām, un zvaigznēm, kā tās tika atklātas tēviem, es esmu turējis līdz šai dienai, un es centīšos rakstīt dažas no šīm lietām šajā pierakstā manu pēcteču labumam, kuri nāks pēc manis.