Melhisedeka priesterība

Melhisedeka priesterība ir augstākā jeb lielākā priesterība, Ārona priesterība ir mazākā priesterība. Melhisedeka priesterība ietver Baznīcas garīgo svētību atslēgas. Caur augstākās priesterības priekšrakstiem dievišķības spēks tiek pasludināts cilvēkiem (M&D 84:18–25; 107:18–21).

Pirmo reizi šo augstāko priesterību Dievs atklāja Ādamam. Patriarhiem un praviešiem ikvienā atklāšanā bija šīs pilnvaras (M&D 84:6–17). Sākumā tā tika saukta par Svēto priesterību pēc Dieva Dēla kārtas. Vēlāk tā kļuva pazīstama kā Melhisedeka priesterība (M&D 107:2–4).

Kad Israēla bērni nespēja dzīvot atbilstoši Melhisedeka priesterības priekšrocībām un derībām, Tas Kungs atņēma tiem augstāko likumu un deva tiem mazāku priesterību un mazāku likumu (M&D 84:23–26). Tie tika saukti par Ārona priesterību un Mozus bauslību. Kad Jēzus nāca uz Zemi, Viņš atjaunoja jūdiem Melhisedeka priesterību un sāka veidot Baznīcu viņu vidū. Tomēr gan priesterība, gan Baznīca atkal tika pazaudēta atkrišanas laikā. Tās vēlāk tika atjaunotas caur Džozefu Smitu, jaun. (M&D 27:12–13; 128:20; DžS—V 1:73).

Melhisedeka priesterībā ir eldera, augstā priestera, patriarha, Septiņdesmitā un apustuļa amats (M&D 107). Melhisedeka priesterība vienmēr būs Dieva valstības uz Zemes sastāvdaļa.

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidents ir augstās jeb Melhisedeka priesterības prezidents, un viņš tur visas atslēgas, kas piederas Dieva valstībai uz Zemes. Prezidenta aicinājums ir tikai vienam cilvēkam noteiktā laikā, un viņš ir vienīgā persona uz Zemes, kas pilnvarota izmantot visas priesterības atslēgas (M&D 107:64–67; 132:7).