Nefijs, Helamana dēla Nefija dēls
Mormona Grāmatā viens no divpadsmit nefijiešu mācekļiem, kurus izraudzījās augšāmcēlies Jēzus Kristus (3. Nef. 1:2–3; 19:4). Šis pravietis spēcīgi lūdza To Kungu par savu tautu. Nefijs izdzirdēja Tā Kunga balsi (3. Nef. 1:11–14). Nefiju apmeklēja arī eņģeļi, viņš izdzina velnus, uzcēla savu brāli no mirušiem un sniedza liecību, kurai nevarēja nenoticēt (3. Nef. 7:15–19; 19:4). Nefijs veda Svēto Rakstu pierakstus (3. Nef. 1:2–3).
Trešā Nefija grāmata
Grāmatu, ko sarakstīja Nefijs, kas bija Helamana dēla Nefija dēls. 1. līdz 10. nodaļā ir parādīta pravietojumu piepildīšanās par Tā Kunga atnākšanu. Bija dota zīme par Kristus dzimšanu; ļaudis nožēloja grēkus; bet tad tie atgriezās pie ļaundarībām. Beigās vētras, zemestrīces, stipri vēji un lieli postījumi deva zīmi par Kristus nāvi. No 11. līdz 28. nodaļai pierakstīta Kristus atnākšana Amerikas kontinentā. Tā ir 3. Nefija grāmatas centrālā daļa. Daudzi no Kristus vārdiem ir līdzīgi Viņa sprediķiem, kas pierakstīti Bībelē (piem. Mat. 5–7 un 3. Nef. 12–14). 29. līdz 30. nodaļa satur Mormona vārdus pēdējo dienu tautām.
Ceturtā Nefija grāmata
Šajā grāmatā ir tikai četrdesmit deviņi panti, visi vienā nodaļā, tomēr tā aptver gandrīz trīssimt gadus no nefijiešu vēstures (34.–321. g. pēc Kr.) Vairākas rakstītāju paaudzes, ieskaitot Nefiju, deva savu ieguldījumu šajā pierakstā. No 1. līdz 19. pantam stāstīts, ka pēc augšāmceltā Kristus apmeklējuma visi nefijieši un lamanieši tika pievērsti evaņģēlijam. Valdīja miers, mīlestība un saticība. Trīs nefijiešu mācekļi, kuriem Kristus bija atļāvis palikt uz Zemes līdz Viņa Otrajai Atnākšanai (3. Nef. 28:4–9), kalpoja ļaudīm. Nefijs atstāja pierakstu savam dēlam Amosam. No 19. līdz 47. pantam ir pieraksts par Amosa kalpošanu (84 gadi) un par viņa dēla Amosa kalpošanu (112 gadi). 201. g. pēc Kr. lepnums sāka radīt problēmas ļaužu starpā, kuri sadalījās pa šķirām, un sākās viltus baznīcas, lai gūtu peļņu (4. Nef. 1:24–34).
Pēdējie 4. Nefija grāmatas panti parāda, ka ļaudis atkal bija atgriezušies pie ļaundarībām (4. Nef. 1:35–49). 305. g. pēc Kr. Amoss, Amosa dēls, nomira un viņa brālis Amarons paslēpa visus svētos pierakstus, lai tie būtu drošībā. Vēlāk Amarons uzticēja pierakstus Mormonam, kurš pierakstīja daudzus savas dzīves laika notikumus un tad saīsināja pierakstus (Morm. 1:2–4).