Iekārot Skat. arī Skaudība Kā izmantots Svētajos Rakstos, iekārot nozīmē apskaust kādu vai kaut ko ļoti vēlēties. Tev nebūs iekārot, 2. Moz. 20:17 (5. Moz. 5:21; Mos. 13:24; M&D 19:25). Tas, kas ienīst negausību, dzīvos ilgi, Sal. Pam. 28:16. Viņi iekāro laukus un paņem tos, Mih. 2:2. Sargaities no mantkārības, Lūk. 12:15. Bauslība saka: tev nebūs iekārot, Rom. 7:7. Pēdējās dienās cilvēki būs mantas kārīgi, 2. Tim. 3:1–2. Kad Lābans redzēja mūsu mantu, viņš iekāroja to, 1. Nef. 3:25. Tev nebūs iekārot savu paša mantu, M&D 19:26. Mitējieties būs alkatīgi, M&D 88:123. Neiekāro to, kas ir tavam brālim, M&D 136:20.