Sinagoga

Vieta, kas tiek izmantota reliģiskiem nolūkiem. Jaunās Derības laikos iekārtojums parasti bija vienkāršs un sastāvēja no šķirsta, kurā bija likuma ruļļi un citi svēti raksti, galds lasīšanai un sēdvietas tiem, kas pielūdza.

Vietējā vecajo padome pārvaldīja katru sinagogu. Viņi nolēma, kurš tiks pielaists un kurš tiks izslēgts (Jāņa 9:22; 12:42). Svarīgākā amatpersona bija sinagogas priekšnieks (Marka 5:22; Lūk. 13:14). Parasti tas bija rakstu mācītājs, viņš rūpējās par ēku un pārraudzīja kalpošanu. Apkalpotājs veica garīdznieka pienākumus (Lūk. 4:20).

Sinagogas bija katrā pilsētā, kur dzīvoja jūdi, gan Palestīnā, gan arī visur citur. Tā bija nozīmīga palīdzība Jēzus Kristus evaņģēlija izplatīšanā, jo Baznīcas pirmie misionāri parasti varēja runāt sinagogās (Ap. d. 13:5, 14; 14:1; 17:1, 10; 18:4). Tā pati prakse eksistēja arī starp Mormona Grāmatas misionāriem (Al. 16:13; 21:4–5; 32:1), tāpat kā starp pirmajiem misionāriem šajā atklāšanā (M&D 66:7; 68:1).