Āmen

Nozīmē „lai tas tā būtu” vai „tā tas ir”. Āmen tiek teikts, lai parādītu sirsnīgu jeb nopietnu pieņemšanu un piekrišanu (5. Moz. 27:14–26) jeb patiesumu (1. Ķēn. 1:36). Šodien, nobeidzot lūgšanas vai liecības, vai uzstāšanās, tie, kas ir klausījušies lūgšanu vai vēstījumu, dzirdami saka āmen, lai parādītu piekrišanu un pieņemšanu.

Vecās Derības laikos personai bija jāsaka āmen, kad deva zvērestu (1. Laiku 16:7, 35–36; Neh. 5:12–13; 8:2–6). Kristus tiek saukts „Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks” (Jāņa atkl. 3:14). Āmen kalpoja arī par derības zīmi Praviešu skolā (M&D 88:133–135).