Vaina Skat. arī Nožēlot grēkus, Grēku nožēlošana Stāvoklis pēc tā, kad ir darīts nepareizi, jeb nožēlas un bēdu sajūta, kam vajadzētu pavadīt grēku. Viņš ir grēkojis un ir vainīgs, 3. Moz. 5:20–26. Kas necienīgi bauda Svēto Vakarēdienu, būs noziedzies pret Jēzus miesu un asinīm, 1. kor. 11:27. Vainīgie uzskata patiesību par smagu, 1. Nef. 16:2. Mums būs pilnīgas zināšanas par visu savu vainu, 2. Nef. 9:14. Mana vaina tika aprīta, Ēn. 1:6. Sods bija noteikts, kas noved pie sirdsapziņas pārmetumiem, Al. 42:18. Lai tavi grēki tevi uztrauc, ar tām raizēm, kas novedīs tevi pie grēku nožēlošanas, Al. 42:29. Daži no jums ir vainīgi Manā priekšā, bet Es būšu žēlsirdīgs, M&D 38:14. Dieva Dēls ir izpircis pirmo grēku, Moz. 6:54.