Paklausība, Paklausīgs, Paklausīt Skat. arī Dieva pavēles, baušļi; Likums; Prieks; Staigāt ar Dievu; Svētīt, Svētīts, Svētība; Uzklausīt Garīgā nozīmē paklausība ir Dieva gribas izpildīšana. Noa darīja visu, ko Dievs bija pavēlējis, 1. Moz. 6:22. Ābrahāms paklausīja Tam Kungam, 1. Moz. 22:15–18. Visu, ko Tas Kungs ir runājis, mēs darīsim, 2. Moz. 24:7. Tādēļ klausies, Israēl, un ievēro, ka tu tos pildi, 5. Moz. 6:1–3. Mīli To Kungu un paklausi Viņa balsij, 5. Moz. 30:20. Paklausība ir labāka nekā upuris, 1. Sam. 15:22. Bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, Sal. Māc. 12:13–14. Ne ikkatrs ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Tēva gribu, Mat. 7:21 (3. Nef. 14:21). Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai šī mācība ir no Dieva, Jāņa 7:17. Mums Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem, Ap. d. 5:29. Bērni, klausait savus vecākus, Ef. 6:1 (Kol. 3:20). Es iešu un darīšu to, ko Tas Kungs ir pavēlējis, 1. Nef. 3:7. Es paklausīju Gara balsij, 1. Nef. 4:6–18. Ja cilvēku bērni tur Dieva pavēles, Viņš tos baro, 1. Nef. 17:3. Sargieties, lai jūs neklausītu ļaunajam garam, Mos. 2:32–33, 37 (M&D 29:45). Cilvēki pļauj savu algu atbilstoši tam garam, kuram tie klausa, Al. 3:26–27. Cilvēkiem ir daudz kas jādara pēc savas brīvas gribas, M&D 58:26–29. Nekā cilvēks neaizvaino Dievu, kā vien tie, kas neatzīst Viņa roku un neklausa Viņa pavēlēm, M&D 59:21. Es, Tas Kungs, esmu saistīts, kad jūs darāt, ko Es saku, M&D 82:10. Katra dvēsele, kas paklausa Manai balsij, redzēs Manu vaigu un zinās, ka Es esmu, M&D 93:1. Ļaudīm jātiek pārmācītiem, līdz tie iemācīsies paklausību, M&D 105:6. Kad mēs iegūstam jebkuru svētību no Dieva, tas ir caur paklausību tam likumam, ar ko tā ir noteikta, M&D 130:21. Ādams bija paklausīgs, Moz. 5:5. Mēs tos pārbaudīsim, lai redzētu, vai tie darīs visu, ko Tas Kungs pavēlēs, Ābr. 3:25.