Elle

Pēdējo dienu atklāsme runā par elli vismaz divās nozīmēs. Pirmkārt, tā ir laicīga uzturēšanās vieta garu pasaulē tiem, kas nav bijuši paklausīgi mirstīgajā pasaulē. Šajā nozīmē ellei ir gals. Tur gariem tiks mācīts evaņģēlijs, un kaut kad pēc tam, kad viņi nožēlos grēkus, viņi tiks augšāmcelti tajā godības pakāpē, kurai tie ir cienīgi. Tie, kas nenožēlos grēkus, bet tomēr nav pazušanas dēli, tiks paturēti ellē visu Tūkstošgadi. Pēc šiem tūkstoš mocību gadiem viņi tiks augšāmcelti telestiālajā godībā (M&D 76:81–86; 88:100–101).

Otrkārt, tā ir pastāvīgā vieta tiem, kas netiek atpestīti ar Jēzus Kristus Izpirkšanu. Šajā nozīmē elle ir pastāvīga. Tā ir tiem, kas tiek atrasti nešķīsti (M&D 88:35, 102). Tā ir vieta, kur Sātans, viņa eņģeļi un pazušanas dēli—tie, kas nolieguši Dēlu pēc tam, kad Tēvs tiem Viņu atklājis—dzīvos mūžīgi (M&D 76:43–46).

Dažreiz Svētie Raksti atsaucas uz elli kā uz ārējo tumsību.