Jāņa atklāsmes grāmata

Pēdējā grāmata Jaunajā Derībā, kas sastāv no atklāsmes, dotas apustulim Jānim. Viņam bija ļauts redzēt pasaules vēsturi, it īpaši pēdējās dienas (Jāņa atkl. 1:1–2; 1. Nef. 14:18–27; M&D 77). Jāņa Atklāsmes grāmata ir pazīstama arī kā Apokalipse.

Jānis saņēma šo atklāsmi Tā Kunga dienā Patmas salā (Jāņa atkl. 1:9–10) pie Āzijas krasta, netālu no Efezas. Precīza atklāsmes diena nav zināma.

Atslēgas šīs grāmatas saprašanai ir ietvertas 1. Nefija grāmatā 14:18–27 un Mācības un Derību 77. (Et. 4:15–16).

No 1. līdz 3. nodaļai ir ievads šai grāmatai un vēstulēm septiņām draudzēm Āzijā. Jānis rakstīja vēstules, lai palīdzētu svētajiem atrisināt noteiktas problēmas. 4. un 5. nodaļā pierakstītas vīzijas, ko Jānis bija saņēmis un kas parāda Dieva un Kristus varenību un taisnīgo varu. No 6. līdz 9. nodaļai un 11. nodaļā Jānis pierakstīja to, kā viņš redzēja grāmatu, kas aizzīmogota ar septiņiem zīmogiem, katrs no šiem zīmogiem simbolizē vienu tūkstošgadi Zemes laicīgajā vēsturē. Šīs nodaļas runā galvenokārt par notikumiem, kas ir ietverti septītajā zīmogā (skat. Jāņa atkl. 8–9; 11:1–15). 10. nodaļā ir apraksts par grāmatu, ko Jānis apēda. Grāmata simbolizē nākamo misiju, kas viņam bija jāpilda. 12. nodaļā pierakstīta vīzija par ļaunumu, kas sākās debesīs, kad Sātans sacēlās un tika padzīts. Karš, kas tur sākās, turpinās uz Zemes. 13. nodaļā un no 17. līdz 19. nodaļai Jānis apraksta Zemes ļaunās valstis, kuras kontrolē Sātans, un to bojāeju, ieskaitot galīgo ļaunuma iznīcināšanu. No 14. līdz 16. nodaļai aprakstīts svēto taisnīgums ļaunuma vidū īsi pirms Kristus Otrās Atnākšanas. No 20. līdz 22. nodaļai aprakstīta Tūkstošgade, brīnišķīgā pilsēta Jaunā Jeruzāleme un Zemes vēstures pēdējie notikumi.