Māte Skat. arī Ģimene; Ieva; Vecāki Svēts nosaukums, kas attiecas uz sievieti, kas dzemdē vai adoptē bērnus. Mātes palīdz Dieva iecerē dot mirstīgo ķermeni Dieva gara bērniem. Ādams nosauca savas sievas vārdu: Ieva, jo viņa bija visu dzīvo māte, 1. Moz. 3:20 (Moz. 4:26). Godini savu tēvu un savu māti, 2. Moz. 20:12 (Ef. 6:1–3; Mos. 13:20). Nepamet savas mātes mācību, Sal. Pam. 1:8. Nesaprātīgs cilvēks ir savai mātei kauns, Sal. Pam. 15:20 (Sal. Pam. 10:1). Nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca, Sal. Pam. 23:22. Viņas bērni un vīrs pieceļas un daudzina viņu svētītu esam, un viņas vīrs teic viņu, Sal. Pam. 31:28. Jēzus māte stāvēja pie krusta, Jāņa 19:25–27. Divus tūkstošus lamaniešu karotāju bija mācījušas viņu mātes, Al. 56:47 (Al. 57:21). Mūsu brīnišķīgā māte Ieva bija starp tiem dižajiem un varenajiem, kurus Tas Kungs apmācīja garu pasaulē, M&D 138:38–39.