Viltus Skat. arī Pievilt, Pievilšana, Viltus Svētajos Rakstos viltus ir melīga blēdība. Svētīgs tas cilvēks, kura sirdī nav viltības, Psm. 32:2 (Psm. 34:13; 1. Pēt. v. 2:1). Nātānaēls bija israēlietis, kurā nebija viltības, Jāņa 1:47 (M&D 41:9–11). Tīras zināšanas paplašina dvēseli bez viltus, M&D 121:42.