Ījabs

Kaut arī grāmata ir par Ījaba ciešanām, tā pilnībā neatbild uz jautājumu, kāpēc Ījabam (vai kādam citam cilvēkam) vajadzētu ciest sāpes un zaudēt savu ģimeni un mantu. Grāmata paskaidro, ka tas, ka kādam ir bēdas, nebūt nenozīmē, ka šis cilvēks ir grēkojis. Tas Kungs var izmantot bēdas pieredzei, disciplinēšanai un pamācīšanai, kā arī sodīšanai (M&D 122).

Grāmata var tikt sadalīta četrās daļās. No 1. līdz 2. nodaļai ir stāsta priekšvārds. No 3. līdz 31. nodaļai atstāstīta virkne diskusiju starp Ījabu un trim draugiem. 32. līdz 37. nodaļa satur Ēlihus, ceturtā drauga, runas, kurš nosoda Ījabu citu iemeslu dēļ nekā pirmie trīs draugi. 38. līdz 42. nodaļa noslēdz grāmatu ar mierinājumu Ījabam, ka viņa dzīves kurss bija labs no paša sākuma.

Ījaba grāmata māca, ka, ja kādai personai ir pareizas zināšanas par Dievu un tā dzīvo dzīvi, kas ir pieņemama Dievam, tā būs spējīgāka izturēt pārbaudījumus, kas nāks pār to. Ījaba neizsīkstošā ticība ir raksturota ar tādiem izsaucieniem kā: „Es zinu, ka mans Pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem” (Ījaba 19:25). Ījabs tiek pieminēts arī Ecēhiēla 14:14; Jēkaba vēstule 5:11; Mācības un Derību 121:10.