Pievilt, Pievilšana, Viltus Skat. arī Meli; Viltus Svētajos Rakstos pievilt nozīmē likt kādam noticēt kaut kam nepatiesam. Kas ar viltu nezvērē, uzkāps Tā Kunga kalnā, Psm. 24:3–4. No viltus ļaudīm izglāb mani, Psm. 43:1. Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, Jes. 5:20 (2. Nef. 15:20). Lai neviens sevi nepieviļ, 1. kor. 3:18. Neviens jūs lai nepieviļ ar tukšām runām, Ef. 5:6. Ļauni cilvēki maldinās un taps maldināti, 2. Tim. 3:13. Sātans, kas pievīla visu pasauli, tapa gāzts, Jāņa atkl. 12:9. Sātans tika sasaistīts, lai tas nepieviltu vairs tautas, Jāņa atkl. 20:1–3. Tas Kungs nevar tikt pievilts, 2. Nef. 9:41. Ja jūs sekojat Dēlam, nekrāpjoties Dieva priekšā, jūs saņemsit Svēto Garu, 2. Nef. 31:13. Šerems atzinās, ka viņš tika velna varas pievilts, Jēk. 7:18. Ķēniņa Noas tauta bija glaimojošo vārdu pievilta, Mos. 11:7. Gudrie ir ņēmuši Svēto Garu par savu ceļvedi un nav tikuši pievilti, M&D 45:57. Ak vai tiem, kas ir krāpnieki, M&D 50:6. Viņš kļuva par Sātanu, visu melu tēvu, lai pieviltu un padarītu aklus cilvēkus, Moz. 4:4.