Exodus

Grāmata, ko sarakstījis Mozus Vecajā Derībā, kas apraksta Israēla iziešanu no Ēģiptes. Israēla vēsture, kas pierakstīta Exodus grāmatā, var tikt sadalīta trīs daļās: (1) tautas verdzība Ēģiptē, (2) viņu iziešana no Ēģiptes Mozus vadībā un (3) viņu nodošanās kalpošanai Dievam savā reliģiskajā un politiskajā dzīvē.

Pirmā daļa, 2. Mozus 1:1–15:21, izskaidro israēliešu apspiešanu Ēģiptē, agrīno vēsturi un Mozus aicināšanu; iziešanu un Pashā iedibināšanu, un pārgājienu uz Sarkano jūru, faraona karapulka iznīcināšanu un Mozus uzvaras dziesmu.

Otrā daļa, 2. Mozus 15:22–18:27, stāsta par Israēla pestīšanu un par notikumiem ceļojumā no Sarkanās jūras uz Sinaju; Māras rūgto ūdeni, paipalu un mannas došanu, sabata ievērošanu, ūdens dāvāšanu pie Refidimas un kauju ar amalekiešiem; Jetrus ierašanos nometnē un viņa padomu par tautas pārvaldes kārtību.

Trešā daļa, no 19. līdz 40. nodaļai, ir par Israēla nodošanos kalpošanai Dievam svinīgo notikumu laikā pie Sinaja. Tas Kungs iecēla tautu būt par ķēniņiem un priesteriem, un par svētu tautu; Viņš deva Desmit baušļus; un Viņš deva norādījumus par Saiešanas telti, tās aprīkojumu un pielūgšanu tanī. Tad seko atskaite par tautas grēkiem un zelta teļa pielūgšanu, un beigās atskaite par Saiešanas telts uzcelšanu un kalpošanas nodrošināšanu.