Cilvēka Dēls

Vārds, ko Jēzus Kristus izmantoja, kad Viņš runāja par Sevi (Lūk. 9:22; Lūk. 21:36). Tas nozīmē Svētuma Cilvēka Dēls. Svētuma Cilvēks ir viens no Dieva Tēva Vārdiem. Kad Jēzus nosauca Sevi par Cilvēka Dēlu, atklāti tika paziņotas Viņa dievišķās attiecības ar Tēvu. Šis vārds bieži ir atrodams evaņģēlijos. Pēdējo dienu atklāsmes apstiprina šī Glābēja Vārda īpašo nozīmi un svētumu (M&D 45:39; 49:6, 22; 58:65; Moz. 6:57).