Zināšanas un garīgs apstiprinājums, ko sniedz Svētais Gars. Liecība var būt arī oficiāls jeb likumīgs vēstījums par to, ko kāds cilvēks saprot kā patiesību (M&D 102:26 ), kā arī paziņojums vai cits pierādījums, ka kaut kas ir patiess.
Stāviet kā Dieva liecinieki visos laikos, Mos. 18:9 .
Nebija cita ceļa, kā labot ļaudis, kā vien iespaidojot tos ar skaidru liecību pret viņiem, Al. 4:19–20 .
Man visas lietas ir kā liecība tam, ka tā ir patiesība, Al. 30:41–44 .
Mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, lai liecinātu Tēvam, ka mēs turēsim baušļus un vienmēr atcerēsimies Jēzu, 3. Nef. 18:10–11 (Mor. 4–5 ; M&D 20:77–79 ).
Jūs nesaņemsit liecību, līdz jūsu ticība nebūs pārbaudīta, Et. 12:6 .
Vai Es neiedvesu mieru tavā prātā? Kāda tev var būt lielāka liecība kā no Dieva, M&D 6:22–23 .
Un tagad, pēc daudzām liecībām, kas ir dotas par Viņu, šī ir liecība, ko mēs dodam par Viņu, M&D 76:22–24 .
Es sūtu jūs liecināt un brīdināt ļaudis, M&D 88:81–82 .
Mantojuma atstājēji tagad ir miruši, un viņu testaments ir spēkā, M&D 135:4–5 .
Ēnohs redzēja eņģeļus, liecinām par Tēvu un Dēlu, Moz. 7:27 .
Kaut arī es tiku ienīsts un vajāts par to, ka es sacīju, ka es biju redzējis vīziju, tomēr tā bija patiesība, DžS—V 1:24–25 .