Stefans Stefans mira kā moceklis par Glābēju un Viņa baznīcu Jaunās Derības laikos. Viņa sludināšana ievadīja un, iespējams, arī ietekmēja Pāvila, kurš bija klāt, kad Stefans aizstāvējās sinedrija priekšā, lielo darbu. (Ap. d. 8:1; 22:20). Stefans bija viens no septiņiem vīriem, kuri tika iecelti, lai palīdzētu Divpadsmit apustuļiem, Ap. d. 6:1–8. Stefans darīja brīnumus un lielas zīmes, Ap. d. 6:8. Stefans iesaistījās vārdu cīņā ar jūdiem, Ap. d. 6:9–10. Pret viņu tika izvirzītas apsūdzības, un viņš tika tiesāts sinedrija priekšā, Ap. d. 6:11–15. Stefans aizstāvēja pats sevi, Ap. d. 7:2–53. Svētā Gara pilns, viņš redzēja Tēvu un Dēlu vīzijā, Ap. d. 7:55–56. Stefans mira mocekļa nāvē par savu liecību, Ap. d. 7:54–60.