Moronijs, Mormona dēls
Pēdējais nefijiešu pravietis Mormona Grāmatā (apm. 421. g. pēc Kr.). Īsi pirms savas nāves Mormons nodeva vēsturisko pierakstu, sauktu par Mormona plāksnēm, savam dēlam Moronijam (M. v. 1:1). Moronijs pabeidza sastādīt Mormona plāksnes. Viņš pievienoja 8. un 9. nodaļu Mormona grāmatā (Morm. 8:1). Viņš saīsināja un ietvēra Etera grāmatu (Et. 1:1–2) un pielika klāt savu grāmatu, sauktu par Moronija grāmatu (Mor. 1). Moronijs aizzīmogoja plāksnes un paslēpa tās Kumoras kalnā (Morm. 8:14; Mor. 10:2). 1823. gadā Moronijs kā augšāmcelta būtne tika sūtīts atklāt Mormona Grāmatu Džozefam Smitam (M&D 27:5; DžS—V 1:30–42, 45). Viņš deva norādījumus jaunajam pravietim katru gadu no 1823. līdz 1827. gadam (DžS—V 1:54) un beigās, 1827. gadā, nodeva viņam plāksnes (DžS—V 1:59). Pēc tulkošanas pabeigšanas Džozefs Smits atdeva plāksnes Moronijam.
Moronija grāmata
Pēdējā grāmata Mormona Grāmatā. To sarakstīja pēdējais nefijiešu pravietis Moronijs. No 1. līdz 3. nodaļai stāstīts par galīgo nefijiešu iznīcināšanu, doti norādījumi par Svētā Gara un priesterības piešķiršanu. 4. un 5. nodaļā sīki izklāstīta Svētā Vakarēdiena svētīšana un pasniegšana. 6. nodaļā ir rezumēts Baznīcas darbs. 7. un 8. nodaļa ir sprediķi par evaņģēlija galvenajiem principiem, ieskaitot Mormona mācības par ticību, cerību un žēlsirdību, un par veidu, kā atšķirt labu no ļauna (Mor. 7), un Mormona izskaidrojumu par to, ka mazi bērni ir dzīvi Kristū un tiem nav vajadzīga kristīšana (Mor. 8). 9. nodaļā aprakstīta nefijiešu tautas izvirtību. 10. nodaļa ir Moronija noslēdzošais vēstījums un ietver norādījumus, kā uzzināt par Mormona Grāmatas patiesumu (Mor. 10:3–5).