Kārdināt, Kārdinājums Skat. arī Izturēt; Rīcības brīvība; Velns Pārbaudījums cilvēka spējai izvēlēties labu ļaunā vietā; vilinājums grēkot un sekot Sātanam, nevis Dievam. Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna, Mat. 6:13 (3. Nef. 13:12). Dievs neļaus, lai jūs tiktu kārdināti pāri par jūsu spējām, 1. kor. 10:13. Kristus tika kārdināts tāpat kā mēs, Ebr. 4:14–15. Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, Jēk. v. 1:12–14. Pretinieka kārdinājumi nevar uzveikt tos, kas paklausa Dieva vārdam, 1. Nef. 15:24 (Hel. 5:12). Cilvēks nevar rīkoties patstāvīgi, nebūdams viena vai otra kārdināts, 2. Nef. 2:11–16. Esiet modri un lūdziet nepārtraukti, lai jūs netiktu kārdināti vairāk par to, ko jūs spējat panest, Al. 13:28. Māci viņiem izturēt katru velna kārdinājumu ar viņu ticību Tam Kungam Jēzum Kristum, Al. 37:33. Lūdziet vienmēr, lai jūs netiktu sakārdināti, 3. Nef. 18:15, 18 (M&D 20:33; 31:12; 61:39). Bīsties lepnības, lai tu nekristu kārdinājumā, M&D 23:1. Ādams tika pakļauts velna gribai tāpēc, ka viņš ļāvās kārdinājumam, M&D 29:39–40. Es tiku atstāts visāda veida kārdinājumiem, DžS—V 1:28.