Ebrejiem, vēstule

Grāmata Jaunajā Derībā. Pāvils rakstīja šo vēstuli Baznīcas locekļiem—jūdiem, lai pārliecinātu tos, ka nozīmīgākie Mozus likuma aspekti ir piepildīti Kristū un ka to ir nomainījis augstāks Kristus evaņģēlija likums. Kad Pāvils atgriezās Jeruzālemē savas trešās misijas beigās (apmēram 60 g. pēc Kr.), viņš atklāja, ka daudzi Baznīcas locekļi—jūdi—vēl joprojām pakļāvās Mozus likumam (Ap. d. 21:20). Tas bija vismaz desmit gadus pēc tam, kad Baznīcas konference Jeruzālemē bija nolēmusi, ka noteikti Mozus likuma priekšraksti nav nepieciešami kristiešu—citticībnieku glābšanai. Acīmredzot drīz pēc tam Pāvils rakstīja ebrejiem, lai parādītu tiem atbilstoši viņu pašu rakstiem un veselajam saprātam, kāpēc tiem vairs nav jāpilda Mozus likums.

1. un 2. nodaļā ir izskaidrots, ka Jēzus ir lielāks nekā eņģeļi. No 3. līdz 7. nodaļai ir salīdzināts Jēzus ar Mozu un Mozus likumu un liecināts, ka Viņš ir lielāks nekā tie abi. Tās arī māca to, ka Melhisedeka priesterība ir lielāka nekā Ārona priesterība. 8. un 9. nodaļā ir aprakstīts, kā Mozus priekšraksti sagatavoja ļaudis Kristus kalpošanai un kā Kristus ir Jaunās Derības starpnieks (Al. 37:38–45; M&D 84:21–24). 10. nodaļā ir pamudinājums uz uzcītību un uzticību. 11. nodaļā ir lekcija par ticību. 12. nodaļā ir doti aizrādījumi un sveicieni. 13. nodaļa attiecas uz laulības godājamo dabu un paklausības nozīmību.