Leviticus

Grāmata Vecajā Derībā, kas stāsta par priesterības pienākumiem Israēlā. Tā uzsver Dieva un to likumu svētumu, saskaņā ar kuriem Viņa tauta var dzīvot, lai kļūtu svēta. Tās mērķis ir mācīt ar rituālu palīdzību Mozus likuma morāles priekšrakstus un reliģijas patiesības. Mozus sarakstīja Leviticus grāmatu.

1. līdz 7. nodaļā ir izskaidroti upurēšanas priekšraksti. 8. līdz 10. nodaļā ir aprakstīti rituāli, kas tika ievēroti priesteru iesvētīšanā. 11. nodaļā ir izskaidrots, ko drīkst un ko nedrīkst ēst, un kas ir šķīsts vai nešķīsts. 12. nodaļā ir runāts par sievietēm pēc dzemdībām. No 13. līdz 15. nodaļai ir likumi, kas attiecas uz rituāliem nešķīstības gadījumā. 16. nodaļa satur rituālus, kas ir jāpilda Izpirkšanas (latv. tulkots „salīdzināšanas”) dienā. 17. līdz 26. nodaļa satur likumu krājumu, kas saistīts ar reliģiskām un sociālām ceremonijām. 27. nodaļā ir izskaidrots, ka Tas Kungs pavēlēja Israēlam veltīt savu labību, sīklopus un liellopus Tam Kungam.