Jēkabs, Tā Kunga brālis

Grāmata Jaunajā Derībā. Sākotnēji tā bija vēstule, adresēta divpadsmit izkaisītajām Israēla ciltīm un, iespējams, tika uzrakstīta no Jeruzālemes. Vēstule satur dažus skaidri formulētus jautājumus par praktisko reliģiju, ieskaitot svarīgo padomu pirmajā nodaļā, ka, ja kādam trūkst gudrības, viņam ir jālūdz Dievs pēc palīdzības (Jēk. v. 1:5–6; DžS—V 1:9–20). 2. nodaļā ir runāts par ticību un darbiem. 3. un 4. nodaļā ir runāts par nepieciešamību savaldīt mēli, un svētie ir brīdināti nerunāt ļaunu citam par citu. 5. nodaļā svētie ir mudināti būt pacietīgiem un slimības gadījumā lūgt elderus pēc svētības; tā arī māca par svētībām, kas nāk tad, kad kāds palīdz atgriezt citus.