Priekškars Vārds, kas Svētajos Rakstos nozīmē (1) dalītājs, kas atdalīja dažādas Saiešanas telts vai tempļa daļas, (2) simbols tam, kas atdala Dievu no cilvēka, vai (3) Dieva dota īpašība, kas ļaudīm neļauj atcerēties par pirmsmirstīgo dzīvi. Priekškars lai atdala svēto vietu no vissvētākās vietas, 2. Moz. 26:33. Kad Jēzu sita krustā, tempļa priekškars pārplīsa divos gabalos, Mat. 27:51 (Marka 15:38; Lūk. 23:45). Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā, 1. kor. 13:12. Tumšais neticības priekškars bija norauts no viņa prāta, Al. 19:6. Jareda brālis nevarēja tikt noturēts, lai neieskatītos aiz priekškara, Et. 3:19 (Et. 12:19). Priekškars tiks norauts, un jūs redzēsit Mani, M&D 67:10 (M&D 38:8). Priekškars, kas sedz Manu templi, tiks noņemts, M&D 101:23. Priekškars tika noņemts no mūsu prātiem, M&D 110:1. Tumsības priekškars segs zemi, Moz. 7:61.