Pilnvaras Skat. arī Aicināt, Dieva aicināts, Aicinājums; Ordinēt, Ordinācija; Priesterība; Priesterības atslēgas; Spēks, vara Atļauja, dāvāta cilvēkiem uz Zemes, kas aicināti vai ordinēti, lai rīkotos Dieva Tēva vai Jēzus Kristus Vārdā un labā un darītu Dieva darbu. Es tevi esmu sūtījis, 2. Moz. 3:12–15. Runā visu, ko Es tev pavēlēšu, 2. Moz. 7:2. Viņš deva varu divpadsmit mācekļiem, Mat. 10:1. Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, Jāņa 15:16. Nefijs un Lehijs sludināja ar lielu varu, Hel. 5:18. Nefijs, Helamana dēls, bija Dieva vīrs ar lielu spēku un varu no Dieva, Hel. 11:18 (3. Nef. 7:17). Jēzus deva spēku un varu divpadsmit nefijiešiem, 3. Nef. 12:1–2. Džozefs Smits tika Dieva aicināts un ordinēts, M&D 20:2. Nevienam nebūs sludināt Manu evaņģēliju vai veidot Manu Baznīcu, ja vien viņš nebūs ordinēts un baznīcā nebūs zināms, ka viņam ir pilnvaras, M&D 42:11. Elderiem ir jāsludina evaņģēlijs, darbojoties varā, M&D 68:8. Melhisedeka priesterībai ir pilnvaras vadīt garīgās lietas, M&D 107:8, 18–19. Tas, kas ir darīts ar dievišķām pilnvarām, kļūst par likumu, M&D 128:9. Ikvienam, kas sludina vai izpilda priekšrakstus Dieva Vārdā, ir jātiek Dieva aicinātam no tiem, kam ir pilnvaras, TA 1:5.