Altāris Skat. arī Upuris Veidojums, ko izmanto ziedošanai, upurēšanai un pielūgšanai. Noa uzcēla altāri Tam Kungam un upurēja dedzināmos upurus, 1. Moz. 8:20. Ābrāms uzcēla altāri Tam Kungam, 1. Moz. 12:7–8. Ābrahāms sasēja savu dēlu Īzāku uz altāra, 1. Moz. 22:9 (1. Moz. 22:1–13). Jēkabs uzcēla tur altāri un nosauca to vietu Ēl-Bētele, 1. Moz. 35:6–7. Elija uzcēla altāri un izaicināja Baala priesterus, 1. Ķēn. 18:17–40. Ja tu upurē savu dāvanu uz altāra, vispirms izlīgsti ar savu brāli, Mat. 5:23–24. Es redzēju zem altāra to dvēseles, kas nokauti Dieva vārda dēļ, Jāņa atkl. 6:9 (M&D 135:7). Lehijs uzcēla altāri no akmeņiem un pateicās Tam Kungam, 1. Nef. 2:7. Ābrahāms tika izglābts no nāves uz Elkenaha altāra, Ābr. 1:8–20.