Pacietība Skat. arī Izturēt; Lēnprātīgs, Lēnprātība Mierīga izturība; spēja izturēt ciešanas, aizvainojumu vai ievainojumu bez sūdzībām vai atriebības. Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu, Psm. 37:7–8. Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, Sal. Pam. 14:29. Ar savu pacietību jūs iemantosit sev dzīvību, Lūk. 21:19. Mēs caur pacietību un iepriecu smeldami Rakstos, gūstam cerību, Rom. 15:4. Sekojiet tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus, Ebr. 6:12–15. Lai izturība parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma, Jēk. v. 1:2–4. Jūs esat dzirdējuši par Ījaba pacietību, Jēk. v. 5:11. Viņi visā priecīgi un pacietīgi pakļāvās Tā Kunga gribai, Mos. 24:15. Tu visu to panesi ar pacietību Tā Kunga dēļ, kas bija ar tevi, Al. 38:4–5. Turpiniet pacietībā, līdz jūs tapsit pilnīgi, M&D 67:13.