Ārona priesterība

Mazākā priesterība (Ebr. 7:11–12; M&D 107:13–14). Tās amati ir bīskaps, priesteris, skolotājs un diakons (M&D 84:30; 107:10, 14–15, 87–88). Senatnē Mozus bauslībā bija augstie priesteri, priesteri un levīti. Tāpēc, ka senie israēlieši sacēlās pret Dievu, Mozus un svētā priesterība tika paņemta no viņiem, un tika atstāta tikai mazākā priesterība. Viņi bija atteikušies tikt iesvētīti un pieņemt Melhisedeka priesterību un tās priekšrakstus. (Skat. M&D 84:23–26.) Ārona priesterība pilda laicīgos un ārīgos bauslības un evaņģēlija priekšrakstus (1. Laiku 23:27–32; M&D 84:26–27; 107:20). Tā tur eņģeļu kalpošanas, grēku nožēlošanas evaņģēlija un kristīšanas atslēgas (M&D 13). Ārona priesterība tika atjaunota uz Zemes šajā laiku atklāšanā 1829. gada 15. maijā. Jānis Kristītājs piešķīra to Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam netālu no Harmonijas Pensilvānijas štatā (M&D 13; DžS—V 1:68–73).