Simbolisms

Kaut kā izmantošana kā līdzību vai tēlu kaut kam citam. Svētajos Rakstos ar simbolismu tiek izmantots kāds pazīstams priekšmets, notikums vai apstāklis, lai paskaidrotu kādu evaņģēlija principu vai mācību. Piemēram, Mormona Grāmatas pravietis Alma izmantoja sēklu, lai stāstītu par Dieva vārdu (Al. 32).

Pravieši visos Svētajos Rakstos ir izmantojuši simbolismu, lai mācītu par Jēzu Kristu. Daži no šiem simboliem ietver ceremonijas un priekšrakstus (Moz. 6:63), upurus (Ebr. 9:11–15; Moz. 5:7–8), Svēto Vakarēdienu (DžST, Marka 14:20–24 [Pielikums]; Lūk. 22:13–20) un kristīšanu (Rom. 6:1–6; M&D 128:12–13). Daudzi no vārdiem Bībelē ir simboliski. Vecās Derības Saiešanas telts ceremonijas un Mozus likums simbolizēja mūžīgās patiesības (Ebr. 8–10; Mos. 13:29–32; Al. 25:15; Hel. 8:14–15). Citus piemērus skat. Mateja 5:13–16; Jāņa 3:14–15; Jēkaba gr. 4:5; Almas 37:38–45.