Pēteris
Jaunajā Derībā Pēteris sākotnēji bija pazīstams kā Simeons jeb Sīmanis (2. Pēt. v. 1:1), zvejnieks no Betsaidas, kas dzīvoja Kapernaumā pie savas sievas. Jēzus izdziedināja Pētera sievasmāti (Marka 1:29–31). Pēteris kopā ar savu brāli Andreju tika aicināti būt par Jēzus Kristus mācekļiem (Mat. 4:18–22; Marka 1:16–18; Lūk. 5:1–11). Viņa aramiešu vārdu Kēfa, kas nozīmē „gaišreģis” jeb „klints”, viņam deva Tas Kungs (Jāņa 1:40–42; DžST, Jāņa 1:42 [Pielikums]). Kaut arī Jaunā Derība min vairākas Pētera cilvēciskās vājības, tā tomēr arī parāda, ka viņš tās pārvarēja un kļuva stiprs caur savu ticību Jēzum Kristum.
Pēteris atzina, ka Jēzus ir Kristus un Dieva Dēls (Jāņa 6:68–69), un Tas Kungs izraudzīja viņu, lai turētu valstības atslēgas uz Zemes (Mat. 16:13–19). Apskaidrošanas kalnā Pēteris redzēja apskaidroto Glābēju, tāpat arī Mozu un Ēliju (Eliju) (Mat. 17:1–9).
Pēteris bija savu dienu galvenais apustulis. Pēc Glābēja nāves, Augšāmcelšanās un uzkāpšanas debesīs Pēteris sasauca Baznīcas sapulci un vadīja apustuļa aicināšanu, kas stātos Jūdas Iskariota vietā (Ap. d. 1:15–26). Pēteris un Jānis izdziedināja vīru, kas bija tizls kopš mātes miesām (Ap. d. 3:1–16), un tika brīnumainā veidā atbrīvoti no cietuma (Ap. d. 5:11–29; 12:1–19). Tas bija caur Pētera kalpošanu, kad evaņģēlijs pirmo reizi tika atvērts citticībniekiem (Ap. d. 10–11). Pēdējās dienās Pēteris kopā ar Jēkabu un Jāni nāca no debesīm un piešķīra Melhisedeka priesterību un tās atslēgas Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam (M&D 27:12–13; 128:20).
Pētera pirmā vēstule
Pirmā vēstule tika rakstīta no „Bābeles” (iespējams Romas) un tika sūtīta svētajiem uz vietu, kas tagad tiek saukta par Mazāziju, drīz pēc tam, kad Nero sāka kristiešu vajāšanu.
1. nodaļā ir runāts par Kristus kā Pestītāja iepriekšnolemto lomu. 2. un 3. nodaļā ir izskaidrots, ka Kristus ir Baznīcas galvenais stūrakmens, ka svētajiem ir ķēnišķīga priesterība un ka Kristus sludināja gariem cietumā. 4. un 5. nodaļā ir izskaidrots, kāpēc evaņģēlijs tiek sludināts mirušajiem un kāpēc elderiem ir jāgana ganāmais pulks.
Pētera otrā vēstule
1. nodaļā svētie tiek mudināti darīt stipru savu aicināšanu un izredzēšanu. 2. nodaļā ir izteikts brīdinājums pret viltus mācītājiem. 3. nodaļā ir runāts par pēdējām dienām un Kristus Otro Atnākšanu.