Godbijība Skat. arī Bailes; Gods Dziļa cieņa pret svētām lietām; izbrīns. Tas Kungs pavēlēja Mozum novilkt kurpes, jo viņš stāvēja uz svētas zemes, 2. Moz. 3:4–5. Dievs ir bijājams un iedveš bailes, Psm. 89:8. Kalposim patīkami Dievam, ar bijību un bailēm, Ebr. 12:28. Moronijs nometās zemē un spēcīgi lūdza, Al. 46:13. Ļaužu pulks krita pie zemes un pielūdza Kristu, 3. Nef. 11:12–19. Meties ceļos Manā priekšā, M&D 5:24. Visas būtnes noliecas pazemīgā godbijībā Dieva troņa priekšā, M&D 76:93. Jūsu prāti ir tikuši aptumšoti tādēļ, ka jūs esat nevērīgi izturējušies pret to, ko jūs esat saņēmuši, M&D 84:54–57. Katrs celis lieksies un katra mēle atzīsies, M&D 88:104. Aiz cieņas jeb godbijības pret Augstākās Būtnes Vārdu baznīca nosauca šo priesterību pēc Melhisedeka, M&D 107:4. Svētības tiks izlietas pār tiem, kuri godās To Kungu Viņa namā, M&D 109:21.