Lūka
Lūkas evaņģēlija un Apustuļu darbu autors Jaunajā Derībā un Pāvila misijas līdzgaitnieks. Viņa vecāki bija grieķi un viņš praktizēja kā ārsts (Kol. 4:14). Lūka bija labi izglītots. Viņš pats sevi nosauca par apustuļa Pāvila kompanjonu, kad viņš pievienojās Pāvilam Troadā (Ap. d. 16:10–11). Lūka bija ar Pāvilu arī Filipos Pāvila pēdējā ceļojumā uz Jeruzālemi (Ap. d. 20:6), un viņi abi bija kopā, līdz tie ieradās Romā. Lūka bija arī kopā ar Pāvilu viņa otrā ieslodzījuma laikā pie romiešiem (2. Tim. 4:11). Ticējums vēsta, ka viņš mira kā moceklis.
Lūkas evaņģēlijs
Atskaite, ko Lūka rakstīja par Jēzu Kristu un Viņa mirstīgo kalpošanu. Apustuļu darbu grāmata ir Lūkas evaņģēlija turpinājums. Lūka atstāja labi uzrakstītu atskaiti par Jēzus kalpošanu, stādīdams priekšā Jēzu kā Glābēju gan jūdiem, gan citticībniekiem. Viņš rakstīja daudz par Jēzus mācībām un Viņa darbiem. Vienīgi Lūkas evaņģēlijā mēs atrodam atskaites par to, ka Gabriēls apmeklēja Cahariju un Mariju (Lūk. 1); par to, kā gani apmeklēja mazuli Jēzu (Lūk. 2:8–18); par Jēzu templī divpadsmit gadu vecumā (Lūk. 2:41–52); Septiņdesmito nozīmēšanu un izsūtīšanu (Lūk. 10:1–24); par to, ka Jēzum sviedru vietā izspiedās asinis (Lūk. 22:44); par Jēzus sarunu ar zagli pie krusta (Lūk. 23:39–43); un par to, kā Jēzus ēda zivi un medu pēc Savas Augšāmcelšanās (Lūk. 24:42–43).
Sarakstu ar Glābēja dzīves notikumiem, kā tie ir aprakstīti Lūkas evaņģēlijā, skat. pielikumā Evaņģēliju saskaņa.